Mūžībā aizgājis slavenais PSRS un Krievijas rakstnieks un satīriķis Mihails Žvaņeckis, daudzu pazīstamu aforismu autors. Līdz ar viņu aizgājis vesels laikmets.
Atsauksim atmiņā pazīstamo valsts dežurantu, kura smalkais, dzirkstošais humors gan izklaidēja, gan lika iegrimt pārdomās.
"Nav nekas traks, ja par tevi smejas. Daudz trakāk ir, ja tevi apraud."
Kopā ar Mihailu Gusmanu un Genādiju Hazanovu. "Tauta mums neļaus atstāt iedzīvotājus bez avīzēm."
"Teātris sākas no garderobes, garderobe – no āķīšiem, āķīši no rūpniecības. Tātad teātris sākas ar rūdas meklēšanu." Maskavas teātra "Et Cetera" atklāšanas ceremonijā kopā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un teātra māksliniecisko vadītāju Aleksandru Kaļaginu
"Pavēlu: kāzu nakti uzskatīt par pirmo, pirmo nakti uzskatīt par kāzu nakti, ģimenes dzīvi – par laimīgu. Citas nebūs." Mihails Žvaņeckis ar dzīvesbiedri Natāliju
Valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija Kremlī. Mihails Žvaņeckis izpelnījies Krievijas Tautas mākslinieka nosaukumu. "Vai var būt vēl lielāks gods - būt atzītam vēl dzīvam esot?!"
"Talantīgs cilvēks nevar būt augstprātīgs, tas nāk vēlāk." Kopā ar režisoru Marku Zaharovu XXIV teātra prēmijas "Kristāla Turandota" laureātu apbalvošanas ceremonijā Vahtangova vārdā nosauktajā teātrī
"Ak Kungs, kāda laime ir teikt, ko domā, un pasmieties par to."
"Pirmdiena – sestdiena, pirmdiena – sestdiena? Kad tad dzīvot?... Nevajag nemirstību. Lai jau es nomiršu, ja bez tā nekādi nevar iztikt. Bet nevajag taču tik ātri! Nupat vēl bija četri, – tagad jau astoņi."
"Cilvēka dzīve rit dažādos līmeņos. Augstie to vada augšā, mazie – apakšā. Dzīve apakšā zināmā mērā ir interesanta. Mēs redzam nianses."
