Precīzas, ar lielu darbības rādiusu, spēcīgas – raķetes "Kalibr" ar pilnām tiesībām tiek uzskatītas par Krievijas Bruņoto spēku "garo roku". "Kalibr" debitēja 2015.gada 7.oktobrī, kad raķešu kuģi "Dagestan", "Grad Svijažsk", "Veļikij Ustjug" un "Uglič" palaida zalvi raķešu pa teroristu objektiem Sīrijā. Kopš tā laika bruņotie spēki izmantojuši "Kalibr" vairāk nekā desmit reizes, un vienmēr ar panākumiem. Par to, kā darbojas Krievijas galvenais spārnotais ierocis, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.
Raķešu dinastija
"Kalibru" saimē ir vairāku veidu raķetes. Pirmkārt, starp tām ir pretkuģu ЗM-54K/ЗM-54T ar fugasa darbības kaujas galviņu. Otrkārt - ЗM-14K/ЗM-14T, kas paredzētas triecieniem pa virszemes mērķiem un tāpat aprīkotas ar fugasa darbības kaujas galviņu.
Starp citu, tās tika izmantotas pret kaujiniekiem Sīrijā. Treškārt, ir raķešu torpēdas 91R1 un 91RT2, kuru mērķis – domājamā pretinieka zemūdenes. Visu modeļu gabarīti ir unificēti un izvietojas kuģu universālo šaušanas kompleksu 3S14 nišās. Modeļi zemūdenēm "Kalibr PL" tiek ielādēti 533 mm torpēdu aparātos. Izstrādātas arī gaisa bāzes spārnotās raķetes "Kalibr A", kas startē no taktiskās un stratēģiskās aviācijas lidmašīnām. Tāpat noteiktas modifikācijas raķetes, domājams, var izmantot arī operatīvi taktiskie kompleksi "Iskander".
Protams, "Kalibr" galvenie nesēji ir kuģi un zemūdenes: fregates, korvetes, mazie raķešu kuģi, patruļas kuģi, projektu "Jaseņ", "Varšavjanka", "Lada", "Ščuka B" un "Paltus" projektu zemūdenes. Jūras bāzes "Kalibr" norādītais darbības rādiuss – aptuveni 1400 kilometri.
Sarežģīts maršruts
Visu spārnoto raķešu darbības principi ir aptuveni līdzīgi. Pirmsstarta sagatavošanās sākas ar lidojuma uzdevuma ievadīšanu. Tā izstrāde ir atsevišķs, visai sarežģīts process. Ar to centralizēti nodarbojas specializētas vienības Bruņoto spēku struktūrā. Pēc būtības, uzdevums nosaka raķetes kustības algoritmu noteiktajā kursā. Tas ir elektronisks maršruts, kurā iekļauts augstums, kurss, kontroles punkti un orientieri. Tajā iekļauts arī plānotā mērķa raksturojums.
Pēc lidojuma uzdevuma ievades tiek pārbaudīta raķetes gatavības iebūvētās kontroles sistēma. Šajā posmā tiek meklēti iespējamie brāķi vai defekti, kas var kaitēt izstrādājumam. Pēc tam seko signāls "Starts", iedarbojas starta paātrinātājs, kura īpatnības var atšķirties – tās atkarīgas no spārnotās raķetes tipa un nesēja – zemūdene, kuģis vai lidmašīna. Pēc tam darbu sāk galvenais dzinējs. Parasti tā ir turboreaktīvā spēka iekārta ar nelielu resursu patēriņu. Tiek izmantot šķidrā degviela uz petrolejas bāzes. Raķete patstāvīgi nosaka augstumu pēc radio vai barometriskā altimetra.
"Kalibr" ceļš parasti nav taisne, kas novilkta kartē no punkta A līdz punktam B. Tā līkne ir atkarīga no virsmas reljefa, ienaidnieka PGA līdzekļiem un radioelektroniskajiem līdzekļiem maršrutā, kā arī liela skaita citu parametru. Mainās arī lidojuma augstums atbilstoši reljefam, rūpniecības un dzīvojamajām ēkām. Valda uzskats: jo zemāk lido raķete, jo grūtāk to ieraudzīt.
Mērķa rajons
"Spārnotās raķetes ir operatīvās un operatīvi stratēģiskās nozīmes ierocis, - stāsta žurnāla "Arsenal Otečestva" galvenais redaktors Viktors Murahovskis. – Tās ir īpaši piemērotas, ja pretiniekam nav daudzslāņu PGA sistēmas. Minēšu divus nesenus piemērus, kuri demonstrē šī ieroča efektīvu un neefektīvu darbību. Pirmais – uzbrukums objektiem Saūda Arābijas teritorijā.
Turklāt tika izmantotas, salīdzinājumā ar Krievijas vai ASV bruņojumu, visai primitīvas raķetes, taču uzbrukuma kaitējums tika vērtēts miljardiem dolāru apmērā. Otrs piemērs – amerikāņi un viņu sabiedrotie palaida aptuveni simt spārnotās raķetes pa objektiem Sīrijā. Tur Sīrijas PGA parādīja sevi visā krāšņumā un gandrīz visas notrieca."
Lidojuma laikā raķete šķērso visus trajektorijā iekļautos kontrolpunktus. Katrā no tiem iekārta fiksē savu atrašanās vietu un salīdzina to ar lidojuma uzdevumu. Metodes var atšķirties, piemēram, korelācija atbilstoši apvidus augstuma kartei. Nepieciešamības gadījumā šajā posmā maršruts tiek koriģēts. Iespējams izmantot arī satelītu navigācijas sistēmas, taču tā nav galvenā korekcijas metode, jo karalaika apstākļos pretinieks var vienkārši iznīcināt satelītus.
Kad "Kalibr" nonāk mērķa rajonā, tā vēlreiz precizē savas koordinātes ar korelācijas metodi vai saskaņā ar apvidus optisko attēlu. Pēdējā laikā aktīvi tiek izmantotas elektroniskās tēmēšanas sistēmas: iekārta izmanto lidojuma uzdevumā iekļautos mērķa attēlus un salīdzina reālo ainu ar atmiņā saglabāto. Šajā gadījumā novirze no mērķa ir minimāla.
Starp citu, Krievijā patlaban tiek aktīvi veidota iespējamo mērķu attēlu elektroniskā bāze. To veic viena no Aizsardzības ministrijas nodaļām. Minētā pieeja ļauj būtiski samazināt laiku, kas nepieciešams lidojuma uzdevuma ievadei pa mērķiem jebkurā zemeslodes vietā. Raķete pati pavēršas pret mērķi un izdara triecienu, kad ir to "ieraudzījusi".
