RĪGA, 3. novembris — Sputnik. "Ātro" palīdzību ieteicams izsaukt ar ģimenes ārsta starpniecību, ja runa nav par tiešu dzīvības apdraudējumu, konstatēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule radio Baltkom ēterā.
Viņa paskaidroja, ka NMPD nāktos reaģēt tikai ārkārtas situācijās, kurās vērojami reāli draudi cilvēku dzīvībai.
"Pie mums Latvijā tā nav, tomēr būtu pareizi, ja NMPD reaģētu uz zvaniem tikai situācijās, kad noticis kaut kas ārkārtējs attiecībā pret dzīvību, nāvi, veselību – infarkts, insults, avārija, ugunsgrēks. Tā notiek daudzās valstīs. Vispārējie simptomi – saslimšana, saaukstēšanās temperatūra – nav situācija, ko vajadzētu risināt ar NMPD starpniecību," viņa uzsvēra.
Cipule piebilda: ja cilvēkam vērojami tikai vispārēji simptomi, viņa ģimenes ārsts labāk paskaidros NMPD dispečeram, kāpēc slimniekam nepieciešama medicīniskā palīdzība un hospitalizācija.
"Ne vienmēr mēs varam pa tālruni uzzināt visu par pacientu – mums nav viņa pilnās kartes, mums nav zināmas citas viņa slimības, ne vienmēr viņš var raksturot visu situāciju. Tādos gadījumos mēs sakām, ka ģimenes ārstiem nevajadzētu ieteikt pacientiem saukt "ātros", bet izsaukt pašiem. Viņi var dispečeram uzreiz paziņot: "Ziniet, viņš man ir hronisks, labāk viņu hospitalizēsim." Tā ir divu mediķu saruna. Uz tādiem zvaniem mēs reaģējam vienmēr," viņa akcentēja.
Iepriekš Cipule jau lūdza iedzīvotājus nesaukt NMPD, piemēram, saaukstēšanās vai gripas simptomu dēļ, bet gan vispirms sazināties ar ģimenes ārstu.
Viņa atgādināja, ka neatliekamās palīdzības brigāde ir dārgs process, reanimācijas palāta uz riteņiem. Viens brauciens uz izsaukumu nodokļu maksātājiem izmaksā vairāk nekā 100 eiro. Tāpēc NMPD ir jānodarbojas ar situācijām, kurās patiešām apdraudēta pacienta veselība vai dzīvība, bet par nepamatotu izsaukumu nākas maksāt sodu.
