Jau vairākkārt pierādīts: politikā nereti darbojas bumeranga efekts, un galu galā valsts, kas sējusi naidu pie kaimiņiem, pašu mājās pļaus vētru. Neviens gan negaidīja, ka scenārijs, ko Varšava izdomāja Baltkrievijai, tik ātri atnāks atpakaļ, portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs.
Divus mēnešus pēc vēlēšanām Baltkrievijā visdažādāko līmeņu amatpersonas Polijā patētiski klāstīja, ka vajagot visiem spēkiem atbalstīt "miermīlīgos protestus" kaimiņvalstī, "aizsargāt Baltkrievijas sievietes, kas varonīgi cīnās par brīvību", palīdzēt viņām morāli un finansiāli. Nu, kad pašā Polijā sācies "Baltkrievijas scenārijs", tie paši nacionālie līderi sākuši dusmīgi nosodīt savus "miermīlīgos protestētājus", atbalsta policijas vardarbību pret viņiem un draud ar nikniem cietumsodiem.
Varētu jau iebilst: sak, analoģija starp protestiem Minskā un Varšavā nav īsti korekta, ņemot vērā dalībnieku motivācijas atšķirības. Tomēr paskatieties: postsociālistiskās Polijas vēsturē masveidīgāko sieviešu mītiņu organizētāji neslēpj, ka kopē baltkrievu kolēģu izmantotās tehnoloģijas, ko aktīvi popularizē vietējie mediji. Piemēram, svētdien "staika kobet" (visu valsti satricinājušo sieviešu streiku) neformālie līderi formalizējās, iepazīstinot ar savu Konsultatīvo padomi, līdzīgu Baltkrievijas opozicionāres Svetlanas Tihanovskas Koordinācijas padomei. Poļu protestu līdere Marta Lemparta atklāti stāsta, ka pamatam izmantojusi Minskas notikumu modeli: "Mēs skatāmies uz Baltkrieviju un redzam, cik svarīga ir akciju koordinācija."
Sakrīt arī mītiņu gala mērķis: valdības bezierunu demisija. Savukārt Tihanovskas un Lempartas formālajiem orgāniem vajag tikai veicināt "varas miermīlīgu nodošanu", neko vairāk.
Tātad Baltkrievijas notikumu apdziedāšana poļu presē ar valdības aktīvu atbalstu novedusi tiktāl, ka paši poļi sākuši atdarināt baltkrievus. Ne velti streika nesenajās akcijās parādījās arī tādi plakāti: "Mūs audzināja romantisku dumpju garā, bet pēc tam brīnās, ka mēs protestējam."
Cik ātri mainās poļu ierēdņu tonis, kad viņi runā par līdzīgiem protestiem Minskā un Varšavā! Tikai pirms pāris nedēļām valsts premjerministrs Mateušs Moraveckis atklāti klāstīja par nepieciešamību eksportēt revolūciju uz Baltkrieviju un pat izsludināja zīmējumu konkursu, kas "ilustrētu baltkrievu sieviešu drosmi un varonību". Iespējams, ka dažas jaunrades pārpildītās bildītes polietes izmantoja masveida akcijā Varšavas ielās aizvadītās nedēļas nogalē – daudzi atzīmēja, cik asprātīga bijusi uzskatāmā aģitācija tās laikā.
Pagāja tikai dažas dienas pēc premjera iniciatīvas, un viņš jau sāka dusmīgi rakstīt, ka poļu protestu metodes "nav pieņemamas", sauca tās par "barbarismu un nelikumību", kā arī aktīvi ieteica tiesībsargājošajām iestādēm izmantot likumu.
Vairākas nedēļas Polijas valdība pieprasīja nosodīt "Lukašenko režīmu" par represijām pret opozicionāriem. Tagad tieslietu ministra vietnieks Mihals Voss aicina prokuratūru sākt represijas pret saviem manifestantiem. "Visiem Polijas prokuroriem pret nelikumīgo sapulču organizatoriem jāizturas kā pret noziedzniekiem. Viņiem draudēs brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem, ņemot vērā draudus dzīvībai un veselībai," viņš draudīgi teica intervijā Radio Maryja. Baltkrievu likumsargi noteikti jau lauza galvas: "Nopietni? Arī tā var?"
Represijas pret mītiņu dalībniekiem Polijas valdība pamato ar sarežģīto epidemioloģisko situāciju. Valsts telekanāli pastāvīgi klāsta, kā cilvēku masveida pulcēšanās kaitē apkārtējo veselībai pandēmijas laikā. Interesanti, ka, atbalstot masveida protestus Baltkrievijā, medijiem ne mazākajā mērā nerūpēja akciju dalībnieku veselības aizsardzība.
Labi, nepielīdzināsimies "Baltkrievijas scenārija" autoriem Polijā un godīgi atzīsim: pretvalstisko akciju dalībnieki Polijā nav nekādi svētie un dažkārt izmanto atklāti nežēlīgas un provokatīvas darbības. Viņi demonstrē agresiju pret likumsargiem, ierēdņiem, ar īpašiem uzbrukumiem saskaras katoļu baznīca un ksendzi. Nebūt ne visi protesti ir miermīlīgi.
Tomēr pievērsiet uzmanību – poļu mediji centīgi ignorēja provokācijas no baltkrievu "aktīvistu" puses. Toties pašmāju protestu dalībniekus valsts televīzija nekautrīgi dēvē par "kreisajiem fašistiem, kuri uzbrūk poļu vērtībām". Tie nepaliek parādā un nosprauda jaunu mērķi – "valsts defašizāciju".
Jāpiebilst, ka Minskas akciju diriģenti, kas (viņi paši to atzina) par poļu naudu strādā Varšavā, neparko nevēlas manīt masveida mītiņus zem pašu logiem. Varētu jau iebilst, ka Telegram-kanāls Nexta un vietnes, ko oficiāli finansē Varšava, tikai un vienīgi apgaismo situāciju Baltkrievijā. Tikai jāpatur prātā, ka Nexta aktīvi translēja nesenos notikumus Biškekā, pilnā sparā stāsta par dažādām trūcīgi apmeklētām akcijām Krievijā, kam nav nekāda sakara ar Baltkrieviju. To visu uzskata par ekskluzīvu, viss iet ēterā ar Varšavas kanāla logotipu. Taču, kad milzīgās manifestācijas sākās pašā Varšavā, pēkšņi izrādījās, ka Nexta nav pa rokai neviena paša brīva korespondenta, lai pastāstītu par tām.
Starp citu arī baltkrievu protestu zvaigzne Svetlana Tihanovska poļu sievietēm maksā ar melnu nepateicību. Tās viņu ne reizi vien atbalstīja, bet viņa ne ar pušplēstu vārdu nav solidarizējusies ar poļu dāmu cīņu par savām tiesībām. Iemesli ir skaidri: gan Nexta, gan baltkrievu opozīcija baidās zaudēt galveno finanšu plūsmu, ja atļausies kaut mazākajā mērā kritizēt Varšavu.
Tāpat uz notikumiem reaģē vēl viens aktīvs "Baltkrievijas scenārija" izstrādātājs – Lietuva, kur Tihanovska uzturas pašlaik. Piemēram, lietuviešu ārlietu ministrs Lins Linkēvičs nenogurstoši atbalsta protestus Minskas. Pie tam viņš pastāvīgi klāsta, kādu sajūsmu viņam sagādā "baltkrievu sieviešu neticamā drosme". Tomēr politiķis ne ar vārdu nav atbalstījis varšavietes un viņu akcijas. Vai Polijas liktenis Lietuvai nerūp?
Ļoti aizkustinoši ir vērot, kā Polija, kas neslēpj pašas tiešo iejaukšanos Baltkrievijas lietās, steigušus sāk meklēt "ārējo ietekmi" pašu mājās un celt par to trauksmi. Valsts neformālais līderis Jaroslavs Kačinskis, kuru opozicionāri dēvē tikai par "diktatoru" (skan pazīstami, vai ne?) jau nosaucis viņus par "Krievijas aģentiem". Politologs Mateušs Piskorskis jau apgalvoja, ka sameklēta "Maskavas roka" gan poļu fermeru darbībās, kuru protesti pagājušajā nedēļā sakrita ar sieviešu akcijām. Reiz fermeri aicināja atcelt sankcijas pret Krieviju, tātad arī viņi ir "Kremļa aģenti". Domāju, tas ir tikai sākums jaunajās "krievu raganu medībās". Lai arī ne Maskava, ne Minska nav cepušas augšā tādus interneta resursus kā Nexta, kas ļautu koordinēt akcijas Varšavā. Varētu jau gan – poļi taču drīkst tā darīt!
Tomēr te nu slēpjas atšķirība. Krievija jau sen ir sapratusi, ka šūpot trauslo laiviņu, ko sauc par "pasauli", ir bīstami, it īpaši pašiem šūpotājiem. Maidanu, dumpju, vardarbības vīruss izplatās tikpat ātri kā koronavīruss, un tas vispirms skar tos, kuri to radījuši, lai inficētu kaimiņu. To apstiprina Polijas piemērs. Ko sēsi, to pļausi…
