RĪGA, 3. novembris — Sputnik. Austrijas kompānija "OMV" atbildējusi uz Polijas prasību pārtraukt "Ziemeļu straumes 2" finansēšanu, kompānija informēja aģentūru RIA Novosti.
"Šim (Varšavas – red.) lēmumam nav nekāda tiesiska pamata," paskaidroja OMV preses dienests.
Oktobra sākumā Polijas regulators UOKiK paziņoja, ka piespriedis "Gazprom" sodu 7,6 miljardu dolāru apmērā lietā par valsts antimonopola likumdošanas pārkāpumu, projekta partnerus Eiropā – par 61 miljonu dolāru kopumā. UOKiK piebilda, ka Eiropas kompāniju pienākums esot 30 dienu laikā lauzt līgumus par gāzesvada būvdarbu finansēšanu.
Pēc tam "OMV" vairākas reizes apstiprināja, ka turpinās darbu projektā, kurā ieguldījusi 730 miljonus eiro.
"Ziemeļu straume 2"
Projekts paredzēts divu gāzesvada cauruļu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru apmērā gadā no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Cauruļvads tiek izbūvēts caur Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālajiem ūdeņiem vai ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām.
Projektu īsteno "Nord Stream 2 AG" ar vienīgo akcionāru — "Gazprom". Kompānijas Eiropā — "Royal Dutch Shell", "OMV", "Engie", "Uniper" un "Wintershall" — finansēja būvdarbus uz pusi, tas ir, par summu līdz 950 miljoniem eiro katrs.
Pret "Ziemeļu straumi 2" iebilst Ukraina, kas nevēlas zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, ASV, kas aktīvi cenšas pārdot ES savu sašķidrināto dabasgāzi, kā arī Polija, Latvija un Lietuva, kas to uzskata par politisku projektu.
Pērnā gada beigās ASV apstiprināja aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret būvdarbos iesaistītajām kompānijām. Šveices kompānija "Allseas", kas nodarbojas ar cauruļvadu izbūvi, nekavējoties pārtrauca darbus.
Pirms divām nedēļām Vašingtona paplašināja ierobežojumus un attiecināja tās uz kompānijām, kas sniedz pakalpojumus, iekārtas vai finansējumu projektā iesaistīto kuģu modernizācijai vai ekipējumam. Iepriekš šie pasākumi attiecās tikai uz organizācijām, kuru kuģi piedalījās būvdarbos.
