"Rietumi ir sašutuši": Die Welt novērtēja Krievijas stratēģiju Arktikā

© Sputnik / Лулишов Соломон / Pāriet pie fotobankasКараван транспортных судов в сопровождении ледоколов проходит по Северному морскому пути.
Караван транспортных судов в сопровождении ледоколов проходит по Северному морскому пути.  - Sputnik Latvija
Ārvalstu kuģniecības kompānijas ir spiestas atzīt Krievijas monopolu – valsts ekskluzīvā ekonomiskā zona stiepjas 200 kilometrus uz ziemeļiem no valsts teritoriālajiem ūdeņiem un sedz lielāku daļu Ziemeļu jūras ceļa.

RĪGA, 26. oktobris - Sputnik. Rietumvalstis ir sašutušas par Krievijas politiku Ziemeļu jūras ceļa jautājumā, taču neko nevar izdarīt, stāsta žurnālists Fēlikss Aiks rakstā vācu avīzei Die Welt.

Autors atgādināja, ka martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprinājis jauno Arktisko stratēģiju laika periodam līdz 2035.gadam, kas paredz reģiona aktīvu ekonomisko apgūšanu, vēsta RIA Novosti.

"Pie tam Kremlis vēlas apdzīvot sniegotos un ekonomiskajai darbībai tik tikko pielāgotos Galējos Ziemeļus un rūpēties par militāro aizsardzību savām robežām, kas paplašinās, pateicoties globālajai sasilšanai," apgalvoja Aiks.

Подводная лодка ВМС США во время учений Арктике ICEX-2018 - Sputnik Latvija
Viedoklis
"Būs pagrūti iznīcināt": amerikāņi atgriežas bunkurā Ziemeļos

Žurnālists stāsta: kaut arī Krievijai nevarot pretendēt uz Arktiku, tā izmanto "vietu manevram" – pieprasa maksu par Ziemeļu ledus ceļa izmantošanu un plāno nākotnē dot atļauju braukt pa to tikai "pašmāju flotes" kuģiem, tas ir, Krievijas kuģubūvētavās būvētiem kuģiem, kas reģistrēti Krievijā.

"Rietumi ir sašutuši, taču neko nevar padarīt. Maskava kontrolē šo tirdzniecības ceļu. Ārvalstu kuģniecības kompānijas ir spiestas tikai atzīt tās faktisko monopolu, tostarp arī tāpēc, ka reģionā dislocēti Krievijas bruņotie spēki," raksta autors. Viņš atgādināja, ka Krievijas ekskluzīvā ekonomiskā zona stiepjas 200 kilometrus uz ziemeļiem no valsts teritoriālajiem ūdeņiem un sedz lielāku daļu Ziemeļu jūras ceļa.

Pērnā gada decembrī stājās spēkā Tirdznieciskās kuģošanas kodeksa grozījumi, kas paredz: Krievijā reģistrētiem kuģiem tiek piešķirtas eksluzīvas tiesības veikt Krievijas teritorijā iegūto ogļūdeņražu pārvadājumus, kas iekrauti kuģos Ziemeļu jūras ceļa akvatorijā, līdz pirmajam izkraušanas vai pārkraušanas punktam. Tas pats attiecas arī uz naftas, dabasgāzes, arī sašķidrinātās dabasgāzes, gāzes kondensāta un ogļu pārvadājumiem.

Saskaņā ar Vladimira Putina dekrētu, ko prezidents parakstīja 2018. gadā, kravu pārvadājumiem pa Ziemeļu jūras ceļu līdz 2024. gadam jāsasniedz 50 milj. tonnu gadā. Ar mērķi nodrošināt kravu plūsmas pieaugumu pa Ziemeļu jūras ceļu Krievija aktīvi attīsta atomledlaužu floti, kam nav analogu visā pasaulē. 21. oktobrī darbu sāka atomledlauzis "Arktika". Vēl divi šī projekta kuģi sāks darbu 2021. un 2022. gadā.

Айсберг и яхта Alter Ego у берегов одного из островов архипелага Земля Франца-Иосифа - Sputnik Latvija
Viedoklis
NATO pārgājiens ziemeļu platuma grādos – izaicinājums Krievijai

Pērn ASV Aizsardzības ministrija iesniedza Kongresā "Arktisko doktrīnu", kuras mērķis ir bloķēt Krievijas Ziemeļu jūras ceļu. Dokumentā teikts, ka Arktika "ir tieši saistīta ar ASV nacionālo drošību". Vašingtonas galvenais uzdevums – "nāvējošāka, stabililāka, elastīgāka militārā grupējuma izvēršana, kas spētu nodrošināt konkurētspēju šajā nozīmīgajā reģionā".

2020. gada maijā pirmo reizi 25 gadu laikā Barenca jūrā ieradās ASV Jūras kara spēku 6. flotes karakuģu grupējums. Pentagons oficiāli ziņoja, ka šāds solis sperts "drošībai sarežģītos klimatiskajos apstākļos un sabiedroto navigācijas brīvības un nepārtrauktas mijiedarbības atbalstam".

Iepriekš Krievijas ĀM atzīmēja, ka NATO dalībvalstis, aizbildinoties ar pārmetumiem Krievijai par Arktikas "militarizāciju", turpināja audzēt tur militāro potenciālu. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka NATO tieksme demonstrēt spēku, audzējot izlūkošanas darbības intensitāti pie Krievijas robežām, rada bažas Maskavā.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала