Domāsim par nākotni latviski: Nacionālā apvienība rīko konkursu ar balvām

© Photo Nacionālā apvienībaАвтопробег с латвийскими флагами в Лиепае
Автопробег с латвийскими флагами в Лиепае - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Nacionālā apvienība iecerējusi latviski futūristisku konkursu, kur tiek uzdots uzrakstīt domrakstu par tematu "Latviska Latvija 2040".

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars savā Facebook lapā paziņoja par domrakstu konkursa "Latviska Latvija 2040" startēšanu. Nacionālā apvienība aicina piedalīties konkursā jauniešus vecumā no 16 līdz 29 gadiem.

Domrakstu autoriem piedāvā padomāt par nākotni, pagātni, kā arī Latvijas latviskumu. Turklāt, autoriem tiek uzdots jautājums par to, kas ir latviskums? Kādi procesi var to ietekmēt šodien un nākotnē? Kāda Latvija varētu būt pēc 20 gadiem? Kādu jūs vēlaties to redzēt? Kas ir jāsaglabā no Latvijas pagātnes un kas ir jāmaina? kādi mērķi ir jāuzstāda sev un kā tos sasniegt?

Domrakstam ir jāietver izvērstas atbildes uz šiem jautājumiem. Minimālais zīmju skaits ir 2500 ar atstarpēm. Maksimālais domraksta garums ir 5000 zīmes ar atstarpēm.

Tekstus var iesūtīt e-pastā LatviskaLatvija2040@gmail.com, sākot no 21. oktobra. Domrakstu pieņemšana beigsies 30. novembrī.

Konkursa rīkotāji kopā ar humanitāro un sociālo zinātņu ekspertiem novērtēs valodas prasmi un prasmi domāt – attieksmi pret pieteiktajiem jautājumiem, oriģinalitāti, argumentu loģiskumu, radošumu.

Divdesmit labāko darbu autori saņems 100 eiro dāvanu karti, kuru varēs iztērēt izglītībai vai sportam.

Латыши в национальных костюмах - Sputnik Latvija
Latvieši no diasporas: arvien grūtāk apliecināt latviskumu – maz naudas

Turklāt visi dalībnieki saņems pateicības rakstu. Tāpat Nacionālā apvienība sola, ka vairums konkursantu varēs piedalīties interesantā vairāku dienu izglītojošā pasākumā, kurš ir ieplānots 2021. gada vasarā.

Iepriekš Latvijas prezidents Egils Levits vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Tiesa, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs uzskatīja par nepieciešamu atgādināt prezidentam, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā, un Levits, kurš reiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

Ziņu lente
0