RĪGA, 18. oktobris — Sputnik. Armēnija un Azerbaidžāna vienojušās par humāno pamieru, kas stājies spēkā 18. oktobra pusnaktī, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Armēnijas Ārlietu ministrijas paziņojumu.
Azerbaidžānas Ārlietu ministrija lēmumu apstiprināja. Neatzītā Kalnu Karabahas republika pauda gatavību ievērot pamiera noteikumus.
Humānā pamiera režīms stājies spēkā vairākos saskarsmes līnijas iecirkņos Kalnu Karabahā, tomēr dažos virzienos Azerbaidžāna cenšas pārraut aizsardzību, svētdien žurnālistiem pastāstīja neatzītās Kalnu Karabahas republikas prezidenta padomnieks Dāvids Babajans.
"Kopumā humānā pamiera režīms darbojas vairākos saskarsmes līnijas iecirkņos, tomēr dažos virzienos Azerbaidžānas BS cenšas pārraut Karabahas aizsardzības sistēmu. Visas šīs darbības tiek pārtrauktas. Domāju, pretinieks turpinās aktīvas darbības vairākos iecirkņos," Babajans norādīja brīfingā, kas tika translēts sociālajā tīklā Facebook.
Viņš uzskata, ka Azerbaidžānas spēku galvenais mērķis ir ūdenskrātuve pie Hudaferas tiltiem Araksas upē uz robežas ar Irānu – to pārsvarā izmanto Irāna. "Pretinieks mēģina izsist no ierindas vai sagrābt šo stratēģiski svarīgo mezglu, lai iegūtu iespēju ietekmēt Irānu," konstatēja Babajans.
Iepriekš Armēnijas ĀM informēja, ka Erevāna un Baku nolēma izsludināt uguns pārtraukšanas režīmu no 18. oktobra pusnakts. Azerbaidžānas ĀM preses dienests apstiprināja lēmumu par pamieru no pusnakts pēc vietējā laika. Neatzītā Kalnu Karabahas republika augstu novērtēja EDSO Minskas grupas darbu un paziņoja, ka ir gatava ievētot pamiera noteikumus. Dažas stundas pēc režīma stāšanās spēkā Armēnijas Aizsardzības ministrija pārmeta Baku režīma pārkāpumu un paziņoja par artilērijas apšaudi ziemeļos un raķešu apšaudi – saskarsmes līnijas dienvidu daļā. Pēc tam savukārt Azerbaidžānas AM apsūdzēja Armēnijas bruņotos spēkus par uguns pārtraukšanas režīma "rupju" pārkāpumu – armēņi esot apšaudījuši azerbaidžāņu pozīcijas.
vēlāk Armēnijas AM preses sekretāre Šušana Stepaņana paziņoja, ka pl. 06:20 pēc Maskavas laika Azerbaidžānas BS sākušas uzbrukumu dienvidu virzienā netālu no Hudaferas ūdenskrātuves uz robežas ar Irānu, "lai ieņemtu izdevīgas pozīcijas", atzīmējot, ka zaudējumus cietušas abas puses.
Situācija pie saskarsmes līnijas Kalnu Karabahā saasinājās 27. septembra rītā. Neatzītā republika paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri atklājuši uguni pret tās teritoriju, arī pret galvaspilsētu Stepanakertu. Fiksēti upuri civiliedzīvotāju vidū.
Vainu par eskalāciju Baku un Erevāna uzveļ viena otrai. Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka apšaudes sākusi Armēnija, bet Azerbaidžānas spēki tikai veic pretuzbrukuma operāciju. Erevāna informēja, ka Azerbaidžāna apšaudījusi Karabahu no gaisa un ar raķetēm, kā arī saņēmusi Turcijas atbalstu. Visi konflikta dalībnieki izsludinājuši pilnīgu vai daļēju mobilizāciju. Pasaule aicina puses ievērot savaldību.
9. oktobrī Maskavā pēc KF prezidenta ielūguma ieradās Azerbaidžānas un Armēnijas ārlietu ministri. Pārrunas kopā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu ilga vairāk nekā 10 stundas. Erevānai un Baku to rezultātā izdevās vienoties par uguns pārtraukšanu Karabahā, apmainīt gūstekņus un bojāgājušo mirstīgās atliekas, kā arī saskaņot konkrētas pamiera detaļas. Tomēr jau sestdien puses pārmeta viena otrai pamiera pārkāpšanu.
Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad Kalnu Karabaha autonomais apgabals pasludināja savu izstāšanos no Azerbaidžānas PSR sastāva. Bruņotajā konfliktā 1992.-1994. gg. Azerbaidžāna zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un septiņiem rajoniem tā apkaimē. Kopš 1992. gada rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO grupā Minskā ar trim līdzpriekšsēdētājiem – Krieviju, ASV un Franciju.
Azerbaidžāna pieprasa saglabāt tās teritoriālo vienotību, Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.
