RĪGA, 6. oktobris – Sputnik. Valdība bez iebildumiem apstiprināja Ekonomikas ministrijas plānu, kura vēlas iztērēt vairāk nekā četrus miljonus eiro tuvāko trīs gadu laikā "vienota Latvijas tēla" izveidošanai, vēsta "Nekā personīga". Jau nākamgad šiem mērķiem vēlas piešķirt 1,39 miljonus eiro, savukārt 2022. un 2023. gadā vēl pa 1,36 miljoniem eiro gadā.
Pastāv daudz dažādu Latvijas reklāmas kampaņu, taču tās ir sadrumstalotas, tādēļ tās ir jāiekļauj vienotā koncepcijā. Ekonomikas ministrija uzskata, ka Latvijas valsts vienotajā tēlā papildus kultūras aspektam jānosprauž priekšstats par valsts ekonomisko potenciālu, lai padarītu to par pievilcīgāku investoriem. Turklāt Latviju reklamēs ne vien ārzemēs, bet arī pašā valstī.
Saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras aprēķiniem, vienota mārketinga kampaņa Latvijas tēla virzībai jau nākamgada nodrošināt investīciju piesaistīšanu 130 miljonu eiro apmērā, izveidos vismaz 1000 jaunu darbavietu. 2022. un 2023. gadā ekonomiskajam efektam, pēc LIAA domām, tikai un vienīgi jāpieaug. Tiesa, nav skaidrs, kā to var aprēķināt.
Ekonomikas ministrijas iniciatīvu kritizē bijušais LIAA direktors Andris Ozols. Viņš uzskata, ka piedāvājamā mārketinga kampaņa ir tas pats, kas slēgta veikala reklāma, kurā nedrīkst iepirkties.
"Kāpēc ne tagad? Uz aizņemtas naudas rēķina, atsakot ļoti daudzām jēdzīgām vajadzībām, 82. reizi veidot Latvijas tēlu un samaksāt atkal, lai konstatētu, ka Latvija ir tik dažāda," ironizē Ozols.
Viņš uzskata, ka politiķi tieši koronavīrusa krīzes periodā vēlas iztērēt naudu sev vēlamā virzienā. Turklāt Ozols ir neapmierināts, ka līdzekļi tiks iedalīti caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, taču netiks piešķirti tās stiprināšanai.
"Tas ir nepareizi. Kāpēc premjers tā rīkojas, es nesaprotu," paziņoja Ozols.
Viņš uzskata, ka sākumā ir jānodrošina, lai pievilcīgam tēlam ir drošs pamats, un pēc tam jau jārūpējas par virzīšanu.
"Kamēr lidostā vajag bagāžas lentas, lai koferis neatnāk ar nolauztu kloķi, bet virsraksts sagaida – "Laipni lūgti Latvijā", nav samērīguma starp to, cik mēs esam izdarījuši mājasdarbus un kā mēs sevi pasniedzam," atzīmēja bijušais LIAA vadītājs.
Viņš uzskata, ka esošajos apstākļos piešķirt vairāk nekā četrus miljonus eiro trīs gadu laikā reklāmas kampaņai – tā ir izšķērdība.
Reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks arī šaubās, ka šāds projekts nāks par labu valstij.
"Grūti atrast jocīgāku laika, kad vēl to kampaņu taisīt," atzīmēja Stendzenieks.
Viņš pieļauj, ka mazkustīgais ierēdņu aparāts sāka gatavot šo projektu vēl pirms pandēmijas, un tikai tagad tas ir nonācis līdz valdībai.
"Vai īsts projekts valstij, tur man ļoti lielas šaubas, un, es domāju, ka valsts ir pārāk sarežģīts organisms, lai to varētu aprakstīt ar vienu nepaplašinātu teikumu un zem vai virs kaut kāda krāsaina rimbuļa. Nebūs.
Atsevišķu nozari var kaut kā reklamēt. Ja tas ir tūrisms, varbūt tās ir investīcijas, varbūt tā ir kultūra, galu galā, varbūt tā ir gastronomija. Bet visu valsti pabāzt zem viena simbola. Ir tādi mēģinājumi bijuši, daudzi to ir darījuši, bet tā lieta ir stipri formāla," paziņoja Stendzenieks.
Kā liecina Kantar TNS aptauja, vairums Latvijas iedzīvotāju ir pārliecinoši pret šādiem tēriņiem Latvijas reklamēšanai.
