RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Klimats mainās, un Latvijā tiek novērotas jaunas laikapstākļu tendences, pastāstīja radio Baltkom ēterā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.
"Klimats mainās. Arī agrāk tika novēroti temperatūras rekordi. Bet, ja mēs paskatīsimies uz datiem, tad ieraudzīsim, ka kopš 2000. gada mums nav bijis auksta vai ļoti auksta septembra. Pat septembris tuvu temperatūras normai ir bijis ļoti un ļoti reti," paziņoja Krūmiņa.
Pēc viņas sacītā, ziema Latvijā kļūst īsāka.
"Pēdējo 20 gadu laikā septembris ir daudz siltāks par normu. Tas liecina par jaunas tendences atklāšanu, ka laikapstākļi šajā laikā nav tādi, kādi tika novēroti agrāk. Ziema patiešām sākas vēlāk, taču mēs nevaram to pašu pateikt par pavasari vai vasaru," sacīja viņa.
Piemēram, pēc meteorologu domām, pērnā gada beigās un šī gada sākumā Latvijā vispār nebija ziemas. Lieta tajā, ka par ziemu tiek uzskatīts periods, kad gaisa temperatūra stabili turas zem nulles vismaz piecas dienas. Taču šāds periods tā arī nebija iestājies: diennakts vidējā temperatūra pazeminājās zemāk par nulli tikai 11 reizes un ne pēc kārtas, un meteoroloģiskais rudens turpinājās no 2019. gada 13. septembra līdz 2020. gada 8. februārim, pēc kā valstī iestājās pavasaris.
Saskaņā ar dabaszinātnieka Viļņa Skujas vērtējumu, vairākas šādas siltas ziemas var izmainīt valsts floru un faunu: var atgriezties fazāni, savairoties brieži, mežacūkas un stirnas, sāks ziedēt aprikozes un persiki.
Politologs un klimata politikas speciālists Andrejs Ribalovs uzskata, ka Latvijas klimats globālās sasilšanas rezultātā tikai un vienīgi uzlabosies, taču draudus rada mitruma pieaugums, kas var novest pie piekrastes erozijas un plūdiem.
