Azerbaidžānas un Armēnijas karaspēki aktīvi izmanto izlūkošanas un uzbrukuma bezpilota lidaparātus, ņemot vērā pieredzi Sīrijā. Rezultātā likumsakarīgi pieaug dzīvā spēka un tehnikas zaudējumi, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Atšķirībā no līdzīgiem notikumiem nesenā pagātnē, pašreizējo karadarbības uzliesmojumu Kalnu Karabahā ar smagā bruņojuma pielietojumu pavada videoieraksti no kaujas lauka, ko pārraida gaisā pastāvīgi kursējošie Azerbaidžānas un Armēnijas izlūkošanas un trieciena droni.
29. septembrī Armēnijas Aizsardzības ministrija vēstīja, ka Azerbaidžāna uzbrukusi armijas daļai Vardenas pilsētas rajonā Armēnijas teritorijā, izmantojot Turcijā ražotu bezpilota lidaparātu. Iepriekš Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Armēnijas bruņotie spēki apšaudījuši apdzīvotās vietas saskarsmes līnijā Karabahā.
Turpinās pozīciju cīņas, pretinieki organizē atsevišķus triecienus. Par karadarbības relatīvi ieturēto raksturu netieši liecina arī tas, ka nav vērojama manāma bēgļu plūsma no konflikta zonas.
Karstās debesis
Patlaban eksperti var orientēties tikai uz Armēnijas un Azerbaidžānas aizsardzības resoru oficiālo informāciju. Karabahas spēki it kā jau esot notriekuši 49 Azerbaidžānas dronus, savukārt Armēnija pazaudējusi 18 bezpilota lidaparātus. Domāju, dati ir būtiski pārspīlēti. Salīdzinājumam: desmit gadu laikā Kalnu Karabahā notriekti aptuveni 20 Azerbaidžānas un Armēnijas droni. Tomēr bezpilota lidaparātu karš reģionā ir reāls. Sīrijā gūtā pieredze rāda, ka mūsdienu bruņotajos spēkos bezpilota kompleksu nozīme pakāpeniski pieaug.
Karadarbības stratēģiju un taktiku nākotnē lielā mērā noteiks autonomo lidaparātu pielietošana ar mākslīgo intelektu, izlūkošanas un uzbrukuma iekārtām, kas aizsniegs mērķus simtiem un tūkstošiem kilometru attālumā.
Jau šodien droni nodrošina nepārtrauktu kontroli karadarbības zonā.
Konfliktā Karabahā Baku pārsvarā izmanto Izraēlā ražotos bezpilota lidaparātus – Aerostar, Hermes, Heron un Harop ar celtspēju līdz 50 kg un darbības rādiusu līdz 250 km. Šos aparātus var izmantot izlūkošanai, uguns korekcijai un kā vadāmu lādiņu pret karavīriem un viegli bruņotu pretinieka tehniku. Droni ir dārgi, un PGA līdzekļi tos ātri fiksē. Piemēram, Hermes maksā apmēram 20 miljonus dolāru, taču to var notriekt ceļā uz mērķi. Izdevumu optimizācijai Azerbaidžāna organizējusi paštēmējošo baražējošo lādiņu "Zarba" (Izraēlas kompānijas Aeronautics Defense Systems drona-kamikadze "Orbiter 1K" paveids ar optiski elektronisko novērošanas sistēmu redzamajā un infrasarkanajā diapazonā) ražošanu saskaņā ar licenci.
Erevānas rīcībā lielu līdzekļu nav, tāpēc tā balstās uz pašmāju aizsardzības rūpniecības iespējām. Armēnija ražo un izmanto "Krunk" tipa vieglos bezpilota izlūkošanas un trieciena aparātus (kravas celtspēja līdz 20 kg, darbības rādiuss – līdz 150 km), lētos un kalnu apvidū efektīvos mazos dronus "Baze" ("kamikadze" ar kumulatīvo lādiņu līdz diviem kilogramiem). Vairāk kā 95% Armēnijas armijas rīcībā esošo bezpilota lidaparātu ir ražoti pašu mājās.
Dienvidkaukāzs joprojām ir pārāk karsts, lai tajā iestātos stabils miers, un pārāk šaurs mūsdienīgajam bruņojuma, kura skaits aizvien pieaug. Tomēr pagaidām cīņas laukā nav novērojams, ka viena no pusēm būtu guvusi totālu pārsvaru.
