RĪGA, 3. oktobris — Sputnik. "Lukoil" apspriež ar "Belņeftehim" koncerna produkcijas pārkraušanu caur termināli Visockas ostā, tās sortimentu un apjomus, atklāja kompānijas "Lukoil-Trans" ģenerāldirektors Aleksejs Mahņevs.
"Patlaban ir pieprasījums no koncerna "Belņeftehim" par tā produkcijas pārkraušanu caur termināli "RPK Visock". Tiek apspriests sortiments, iespējamie apjomi," Mahņevs pastāstīja telekanāla "Rossija 24" ēterā.
Pēc viņa vārdiem, vēl jāvienojas par konkrētiem pārkraušanas noteikumiem un parametriem, tomēr kompānija vērtē, ka loģistikas ķēdītes izmantošana visā garumā, ieskaitot pārkraušanu Krievijas ostās, varētu būt efektīvāka mūsu partneriem, nekā caur kaimiņu valstīm".
Saskaņā ar cenu aģentūras Argus datiem, līdztekus "Lukoil" terminālim Visockā, papildu apjomus potenciāli varētu pieņemt pārkraušanas kompleksi "Ustjluga Oil" un "Portenergo", kā arī Pēterburgas naftas terminālis. Pērn tie visi bija ļoti noslogoti – šādus datus sniedza tirgus dalībnieki un paši termināļi. Gaišo un tumšo naftas produktu pārkraušanas apjoms caur "Ustjluga Oil" 2019. gadā sastādīja 28,3 milj. tonnu pie jaudas 30 milj. tonnu gadā, caur "Portenergo" — aptuveni 3 milj. tonnu, kas salīdzināms ar termināļa projektēto jaudu, caur PNT – aptuveni 8 milj. tonnu (apmēram 10 milj. tonnu gadā), bet caur "RPK-Visock "Lukoil-II"" — 11,5 milj. tonnu (16 milj. tonnu gadā).
Iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentēja Baltijas valstu sankcijas pret viņu un virkni amatpersonu, norādīja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, arī kravu tranzīta pārorientāciju uz Krieviju.
Naftas plūsmu pārorientēšanu uz Krievijas ostām, piemēram, Ustjlugu 3. septembrī apsprieda Krievijas un Baltkrievijas premjerministri Mihails Mišustins un Romāns Golovčenko. Vēlāk KF enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks norādīja, ka Baltkrievija var pārorientēt 3-4 milj. tonnu naftas produktu no Baltijas ostām uz Krieviju. Savstarpēji izdevīgi sadarbības noteikti tiks izstrādāti septembrī.
Pērn aptuveni pietā daļa Latvijas dzelzceļa pārvadāto kravu nāca no Baltkrievijas vai devās uz Baltkrieviju – kopā apmēram 7 milj. tonnu, bet šī gada astoņu mēnešu laikā – gandrīz 3 milj. tonnu. Pārsvarā tiek pārvadāti naftas produkti.
Neoficiāli dati liecina, ka no 40 milj. tonnu lielā kravu gada apgrozījuma Klaipēdas ostā aptuveni 8 milj. tonnu veido kālija minerālmēsli, ko Baltkrievija piegādā pa dzelzceļu, aptuveni 4-5 milj. tonnu – naftas produkti.
