RĪGA, 3. oktobris — Sputnik. Sociālo tīklu lasītāji atraduši interesantu grozījumu, ko Saeima plāno iekļaut likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" – piekļuvi reģistra nepubliskajai daļai plāno piešķirt tikai izvēlētiem žurnālistiem.
Grozījumu autors ir tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Pēc viņa domām, jāpaplašina prasības žurnālistiem, kuri vēlas strādāt ar reģistrācijas datu nepublisko daļu.
Ministra ieskatā turpmāk žurnālistam būs jāiesniedz Latvijā akreditētas komunikācijas studiju programmas direktora atsauksme par to, ka strādā pētnieciskajā žurnālistikā un viņa darbs atbilst labajai praksei.
Žurnālistu vidū šī varasvīru iecere radījusi visnotaļ emocionālu atbalsi.
"Jumts dodas arvien tuvāk totalitāru valstu izpratnei par mediju darbu. Ko tālāk palūgsim? Izziņu no bd audzinātājas, ka grupiņā labi uzvedāmies? Raksturojumu no skolas direktora? Izziņu no psihiatra? KO VĒL?" vaicā žurnālistu organizācijas Re:Baltica vadītāja Sanita Jemberga.
Jumts dodas arvien tuvāk totalitāru valstu izpratnei par mediju darbu. Ko tālāk palūgsim? Izziņu no bd audzinātājas, ka grupiņā labi uzvedāmies? Raksturojumu no skolas direktora? Izziņu no psihiatra? KO VĒL? https://t.co/zhKg2fs3T9
— Sanita Jemberga (@jemberga) October 2, 2020
"Interesanti, uz kāda pamata studiju programmas direktors tērēs savu laiku žurnālistu darbu izvērtējumam? Vai arī tas būs maksas pakalpojums? Un kur izvērtēs ministru darbu profesionalitāti?" taujāja Ilze Kuzmina.
Interesanti, uz kāda pamata studiju programmas direktors tērēs savu laiku žurnālistu darbu izvērtējumam? Vai arī tas būs maksas pakalpojums? Un kur izvērtēs ministru darbu profesionalitāti?
— Ilze Kuzmina (@ilzekuzmina) October 2, 2020
"Tas ir tieši tāds pats kurss, ar kuru, pēc valsts apvērsuma mēģinājuma, Turcijas prezidents Erdogans atsijāja visu brīvi un citādi domājošo presi. Nosaka vienu patiesības kanceli, kas saistīta ar valsti un kuras apliecība ir vienīgā, kas ļauj veikt žurnālista darbu," savu pieņēmumu izteica žurnālists Frederiks Ozols.
Tas ir tieši tāds pats kurss, ar kuru, pēc valsts apvērsuma mēģinājuma, Turcijas prezidents Erdogans atsijāja visu brīvi un citādi domājošo presi. Nosaka vienu patiesības kanceli, kas saistīta ar valsti un kuras apliecība ir vienīgā, kas ļauj veikt žurnālista darbu.
— Frederiks Ozols (@incaustum) October 2, 2020
Toties jurisprudences eksperts Edgars Pastars uzskata, ka ideja par izziņu no medicīnas iestādes nemaz nav tik slikta.
"Es domāju, ka psihiatra izziņa daudzās profesijās noderētu," viņš sarkastiski ieteicās.
Es domāju, ka psihiatra izziņa daudzās profesijās noderētu 😃
— Edgars Pastars (@E_Pastars) October 2, 2020
"Ņemot piemēru no labākajiem, vajadzētu arī likt iziet poligrāfa testu," ironiski piezīmēja žurnāliste Inese Liepiņa.
Ņemot piemēru no labākajiem, vajadzētu arī likt iziet poligrāfa testu
— Inese Liepiņa (@LiepinInese) October 2, 2020
"Domāju ka nevajag lietas sarežģīt. Turpmāk žurnālistus varētu par tādiem pasludināt ar Saeimas balsojumu, līdzīgi kā tiesnešus. Un tad tieslietu ministrs svinīgā ceremonijā pasniegtu akreditācijas," ar izsmieklu ieteica Reinis Poznaks.
Domāju ka nevajag lietas sarežģīt. Turpmāk žurnālistus varētu par tādiem pasludināt ar Saeimas balsojumu, līdzīgi kā tiesnešus. Un tad tieslietu ministrs svinīgā ceremonijā pasniegtu akreditācijas.
— Reinis Poznaks (@poznaks) October 2, 2020
"Ņemot vērā to, ka deputātiem nav nepieciešami nekādas izziņas, pietiek ar 9 klasēm un skaļu balsi, tad nevar takš laist žurnālistus klāt ne pašiem, ne dokumentiem. Uzdod visādus jautājumus, lasa, raksta pēc tam, pauž dažādus viedokļus un liek cilvēkiem justies neērti," sarkastisko intonāciju atbalstīja Uldis Augulis.
Ņemot vērā to, ka deputātiem nav nepieciešami nekādas izziņas, pietiek ar 9 klasēm un skaļu balsi, tad nevar takš laist žurnālistus klāt ne pašiem, ne dokumentiem. Uzdod visādus jautājumus, lasa, raksta pēc tam, pauž dažādus viedokļus un liek cilvēkiem justies neērti.
— Uldis Augulis (@uldisaugulis) October 2, 2020
"Tiesiskuma pīlārs un pretkorupcijas guru tieslietu ministrs Bordāns ir sajucis prātā - cita izskaidrojuma es tam neredzu. Bēdīgākais, kam šim piemēram, ja tas izies cauri, noteikti atradīsies arī citi sekotāji. Tā ir cenzūra vistiešākajā veidā," uzskata bijušais deputāts un žurnālists Kārlis Seržants.
Tiesiskuma pīlārs un pretkorupcijas guru tieslietu ministrs Bordāns ir sajucis prātā - cita izskaidrojuma es tam neredzu. Bēdīgākais, kam šim piemēram, ja tas izies cauri, noteikti atradīsies arī citi sekotāji. Tā ir cenzūra vistiešākajā veidā. pic.twitter.com/8c0P0ulMio
— kārlis (@karlis_serzants) October 2, 2020
"Viss, kas jāzin par Bordānu! Šķiet, šāda mēroga cenzūru žurnālistika nav pieredzējusi pat baisākajos Staļinisma laikos," uzskata pazīstamais žurnālists Juris Vaidakovs.
Viss, kas jāzin par Bordānu! Šķiet, šāda mēroga cenzūru žurnālistika nav pieredzējusi pat baisākajos Staļinisma laikos. https://t.co/FHOF76ybXw
— Juris Vaidakovs (@Afanasijs) October 2, 2020
"Es joprojām neticu, ka tā ir patiesība. Nu nevar cilvēks būt TIK apdauzīts. Pat Bordāns ne," viņam atbildēja Elita Veidemane.
es joprojām neticu, ka tā ir patiesība. nu nevar cilvēks būt TIK apdauzīts. pat Bordāns ne.
— Elita Veidemane (@elitaveidemane) October 2, 2020
Malā nepalika arī jaunā paaudze, lai arī viņi izvēlējās savaldīgākus epitetus.
"Šis ir nedaudz absurdi. Profesoru atlasei tiks rīkots iepirkums? Kas izstrādās vadlīnijas, lai noteiktu, kas ir laba prakse? Ā, jā. Mūsdienās žurnālistika vairs nav tā, kas tā bija 90os gados," teica Kārlis Arājs.
Šis ir nedaudz absurdi. Profesoru atlasei tiks rīkots iepirkums? Kas izstrādās vadlīnijas, lai noteiktu, kas ir laba prakse?
— Kārlis Arājs (@karlis_arajs) October 2, 2020
Ā, jā. Mūsdienās žurnālistika vairs nav tā, kas tā bija 90os gados. https://t.co/Tx6wULSYPu
Toties Saeimas deputāts no Jaunās konservatīvās partijas Krišjānis Feldmanis aizstāvēja skandalozo grozījumu un konstatēja, ka žurnālisti vienkārši manipulē ar informāciju.
"Vai esat piedalījusies attiecīgo priekšlikumu izstrādes darba grupā, kur, cik saprotu, piedalījušies arī žurnālisti, kas vēlas neierobežotu pieeju UR datiem, kuras šobrīd viņiem nav, vai arī tikai kārtējo reizi manipulējat ar informāciju ignorējot faktus?" taujāja politiķis.
Vai esat piedalījusies attiecīgo priešlikumu izstrādes darba grupā, kur, cik saprotu, piedalījušies arī žurnālisti, kas vēlas neierobežotu pieeju UR datiem, kuras šobrīd viņiem nav, vai arī tikai kārtējo reizi manipulējat ar informāciju ignorējot faktus?
— Krišjānis Feldmans 🇱🇻 (@FeldmansLV) October 2, 2020
Tas ir kompromiss
Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle, raidījuma "De facto" žurnāliste Olga Dragiļeva lsm.lv pastāstīja, ka šis grozījums nes pārmaiņas uz labo pusi, jo jau divus gadus UR nepubliskās daļas dokumenti žurnālistiem nav pieejami vispār. Pamatojums – tie var saturēt komercnoslēpumu, personas datus un citu nepubliskojamu informāciju.
"Jau labu laiku šādi dati ir ierobežotas pieejamības informācija, un mēs kā pētnieciskie žurnālisti ar tiem nekā nevaram strādāt. Ilgu laiku notika pārrunas starp žurnālistu pārstāvjiem, Tieslietu ministriju un Uzņēmumu reģistru, lai kaut kādā veidā vismaz pētnieciskajiem žurnālistiem atļautu pieeju šiem datiem. Iepriekš žurnālistiem vajadzēja pieprasīt katru atsevišķo dokumentu vai informāciju par katru uzņēmumu. Protams, tas pētniecisko žurnālistu darbību ierobežotu.
Tāpēc, lai vismaz pētnieciskajiem žurnālistiem dabūtu neierobežotu piekļuvi pie šiem datiem, diemžēl bija jāiet uz kompromisiem.
Un šis tad ir tas kompromiss. (..) Vai tas ir ideāls risinājums? Protams, nē. Ideāls risinājums būtu tad, ja šī informācija būtu pieejama visiem. Bet diemžēl esošajā situācijā citādu risinājumu sarunās ar Tieslietu ministriju un Uzņēmumu reģistru panākt nebija iespējams," stāstīja Dragiļeva.
