Iemeslu politiķa pēkšņajiem izteikumiem deva dokumentālā filma telekanālā Discovery "Estonia: atradums, kas visu maina", portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.
Atrasta aptuveni četrus metrus gara un 1,2 metrus plata plaisa kuģa korpusā. Filmā tika demonstrēti zemūdens videoieraksti, kuros tā saskatāma.
Tā ir sensācija, jo 2009. gadā noslēgtās izmeklēšanas oficiālajā atskaitē šis bojājums nav pieminēts nemaz. Nāksies atsaukt atmiņā svarīgākos faktus, lai aptvertu, kā tas vispār bija iespējams.
Prāmis "Estonia" cieta avārijā 1994. gada 28. septembra naktī reisā no Tallinas uz Stokhomu. Katastrofa notika Somijas atbildības zonā. No 989 cilvēkiem izdzīvoja 137. Pārējie 852 cilvēki gājuši bojā un/vai tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem, jo atrastas bija tikai 94 cilvēku mirstīgās atliekas. Šī avārija joprojām ir lielākā, kas miera laikā notikusi Baltijas jūrā.
Ilggadējā izmeklēšana ļāva komisijai secināt: prāmja nogrimšanas iemesls bija kuģa priekšējā viziera durvju lūzums un spēcīgā vētra.
Zviedrija, Igaunija un Somija ratificēja īpašu vienošanos par kapavietu – tuvošanās bojāgājušajam prāmim ir aizliegta un sodāma. Tas ir vienīgais šāda veida gadījums pasaulē.
Vēl vairāk, zviedri izstrādāja plānus apliet kuģi ar betonu, pārvēršot par sarkofāgu, taču galu galā viss beidzās ar to, ka to apbēra ar tūkstošiem tonnu grants.
Tomēr dokumentālistu Henriku Evertsonu aizliegumi neapturēja un pirms gada viņš nolaida pie kuģa vraka robotu, kurš uzņēma video ierakstu. Tagad tas radījis sprāgušas bumbas efektu.
Kinematogrāfistu aptaujātie eksperti vienā balsī apgalvo, ka tādu plaisu korpusā nevarēja radīt sprādziens uz kuģa. Jūras tehnoloģiju profesors Jorgens Amadals uzskata, ka tādus bojājums varējis radīt ārējs trieciens ar 500-600 tonnu spēku.
Bijušais Igaunijas prāma bojāejas izmeklēšanas komisijas vadītājs Marguss Kurms atklāti pieļāva, ka bojāejas iemesls, iespējams, bija sadursme ar zemūdeni. Zviedru zemūdeni.
Starp citu, toreiz šajā rajonā patiešām notika NATO militārās mācības.
Tagad triju valstu valdībām (vispirms – Zviedrijai) nāksies atbildēt uz ļoti nepatīkamiem jautājumiem. Vispirms: kāpēc un kādā veidā līdz šim nekas nebija zināms par vairākus metrus garo plaisu?
Bojājums atrodas korpusa daļā, kas bija redzama arī 1994. gadā, tātad, pēc Kurma vārdiem, vai nu prāmi toreiz neuzskatīja par vajadzīgu izpētīt, vai plaisa tika fiksēta, taču ziņas par to sabiedrībai netika sniegtas.
Pie tam politiskā anturāža – unikālais aizliegums tuvoties nogrimušajam prāmiem un mēģinājumi to apbērt (it īpaši to pašu – cietušo – labo bortu) ar granti rada iespaidu nevis par paviršu izmeklēšanu, bet gan daudz ļaunākas aizdomas – sazvērestību augstākajā valstiskajā līmenī ar mērķi slēpt patiesos traģēdijas iemeslus.
Svarīgs apstāklis: 26 gadi, kas pagājuši no 1994. gada, ir ilgs laiks, tomēr ne pietiekami ilgs, lai tie kļūtu par sirmu senatni. Vēl dzīvi ir daudzi, kas izglābās "Estonia" avārijā, un upuru tuvinieki. Dzīvi ir arī daudzi valsts darbinieki, kas tieši piedalījās tālaika notikumos.
Piemēram, premjerministra postenī toreiz bija Karls Bildts. Jā, jā, tas pats Karls Bildts, pasaulē labāk pazīstams kā Zviedrijas bijušais ārlietu ministrs 2006.-2014. gg. un nikns rusofobs.
Premjerministra krēslu viņš pameta 1994. gada oktobra sākumā, kad cieta sakāvi vēlēšanās, tomēr būtu ļoti interesanti noklausīties viņa komentārus par pirmajām dienām pēc katastrofas, ņemot vērā jauno informāciju.
Tomēr Bildts, tāpat kā viņa pēcnācējs Ingvars Karlsons jau atteicies tikties ar presi šajā jautājumā.
Tagad būs intriga: vai Zviedrijasas bijušajiem un tagadējiem valsts vadītājiem uzdos neērtus jautājumus tā, ka viņi būs spiesti atbildēt, vai ieinteresētajiem spēkiem atkal izdosies visu noslēpt tāpat kā tas slēpts jau ceturto daļu gadsimta.
