RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Situāciju Baltkrievijā var atrisināt tikai tās iedzīvotāji, ir jāizslēdz iejaukšanās no ārpasaules, paziņoja Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs. Tāpat viņš paziņoja, ka Rīga neatsauks savu vēstnieku no Minskas.
Notikumi Baltkrievijā ir nonākuši līdz stadijai, kas šaha spēlē tiek dēvēta par patu, kas nozīmē, ka neviens vairs nevar uzvarēt, taču arī zaudēt pagaidām nevēlas. No vienas puses, protesti nerimstas, no otras puses, varas vertikāle vēl nav sākusi kustēties, paziņoja Latvijas Televīzijas ēterā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Pēc viņa sacītā, ES un starptautiskās sabiedrības galvenais uzdevums ir sniegt maksimālu atbalstu Baltkrievijas iedzīvotājiem, neiejaucoties valsts iekšlietās.
"Lai kā mums varbūt dažreiz gribētos emocionāli kaut kā vēl vairāk atbalstīt, vēl vairāk izdarīt, šo situāciju reāli var atrisināt tikai baltkrievi paši, vēlams, bez iejaukšanās no ārpuses, vienalga, vai tā būtu Krievija vai kāds cits spēlētājs," sacīja Rinkēvičs.
Viņš piebilda, ka Rīga negrasās atsaukt savu vēstnieku Minskā, jo vēstnieki var spēlēt svarīgu lomu, aizstāvot pilsoņu intereses un tiekoties ar vietējās opozīcijas pārstāvjiem. " Tiem, kas varbūt domā, ka šobrīd vislabākais būtu atsaukt vēstnieku, lai izrādītu vēl vienu simbolisku žestu, es teiktu, ka no politiska un praktiska viedokļa tā būtu ļoti nepareiza rīcība. ES dalībvalstu vēstniekiem būtu jāuzturas Minskā, ar savu rīcību praktiski demonstrējot nostāju, nevis sēžot katram savā galvaspilsētā un neko vairs nespējot izdarīt," sacīja Rinkēvičs.
Baltkrievijā kopš 9. augusta turpinās protesta akcijas pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komitejas oficiālajiem datiem uzvarēja Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% vēlētāju balsu. Otrajā vietā ir opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska, kura saņēma nedaudz vairāk par 10% balsu. Opozīcija neatzina oficiālos vēlēšanu rezultātus. Tihanovska izbrauca no valsts uz Lietuvu.
ES paziņoja, ka neuzskata Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas par taisnīgām un godīgām, kā arī atteicās atzīt to rezultātus. Turklāt ES līderi vienojās par personālo sankciju ieviešanu pret Baltkrievijas ierēdņiem par vardarbības pielietošanu pret demonstrantiem un, kā uzskata Eiropas Savienībā, par vēlēšanu falsificēšanu. Tomēr pagaidām saskaņot tās nav izdevies.
Eiropas Savienība grasās piešķirt finanšu palīdzību pilsoņu sabiedrībai, neatkarīgiem medijiem, kā arī no kārtības sargu rīcības cietušajiem Baltkrievijā.
Baltijas valstis veica sava personu saraksta saskaņošanu, pret kurām tiks ieviestas sankcijas. Tas tika paziņots 31. augustā un tajā iekļauts prezidents Aleksandrs Lukašenko un vēl 29 Baltkrievijas amatpersonas. Pēcāk, 25. septembrī, Baltijas valstis atjaunoja sankciju sarakstus – Latvija iekļāva tajā vēl 101 amatpersonu, Lietuva un Igaunija – katra pa 98.
