RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda godināja Lietuvas ebreju genocīda upuru piemiņu Ponaru memoriālā, informēja Sputnik Lietuva, atsaucoties uz prezidenta pils preses dienestu.
23. septembris ir Lietuvas ebreju genocīda upuru piemiņas diena. Šajā dienā 1943. gadā tika likvidēts Viļņas ebreju geto, pēdējie starp dzīvajiem palikuši tika noslepkavoti vai nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm.
Prezidents nolika vainagu pie Holokausta upuru pieminekļa un uzrunāja auditoriju.
"Šoa – tā ir katastrofa. Taču tā ir ne tikai ebreju tautas katastrofa un traģēdija. Tā ir Lietuvas Šoa. Tā ir visas cilvēces Šoa. Tā ir musu cilvēcības, līdzjūtības un vienaldzības Šoa," Nausēdas teikto citēja preses dienests.
Valsts vadītājs uzsvēra: vienīgā iespēja samierināties ar vēsturi – saprast un atklāt patiesību.
"Mēs noliedzām, mēs dusmojāmies, mēs mēģinājām vienoties ar savu sirdsapziņu, skaitot un salīdzinot to, ko nevar ne saskaitīt, ne salīdzināt – cilvēku ciešanas un dzīvības. Bija grūti atzīt, ka mūsu valsts pilsoņi ir gājuši bojā arī no lietuviešu rokām," teica prezidents.
"Tikai apzinoties traģēdijas mērogus, apstākļus un atbildību par to, var runāt par nākotni," teica Nausēda. Viņš ieteica redzēt nākotni tādu, kurā visas Lietuvā dzīvojošās tautas kopā ceļ spēcīgu un taisnīgu valsti, kurā nav vietas vispārējai vienaldzībai.
Piemiņas ceremonijā piedalījās valdības locekļi, Lietuvas Ebreju kopienas pārstāvji, ārvalstu diplomātisko misiju darbinieki un ārzemju viesi. Tajā klātesošos uzrunāja arī Viļņas geto bijušie ieslodzītie.
Trešdien valdības sēde sākās ar klusuma minūti ebreju genocīda upuru piemiņai. Premjerministrs Sauļus Skvernelis paziņoja, ka jādara viss iespējamais, lai gūtu mācību no šausmīgās traģēdijas, kas aiznesusi gandrīz visas Lietuvas ebreju kopienas dzīvības.
Attieksme pret Holokaustu Lietuvā
Kara laikā nacistu līdzskrējēji Lietuvā piedalījās ebreju kopienas slepkavībās – nogalināti vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku.
Lietuvu bieži kritizē par nacistu līdzskrējēju slavināšanu un vēstures sagrozīšanu – ne tikai ārvalstīs, bet arī pašā valstī.
Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas vadītājs Efraims Zurofs paziņoja, ka vietējās varasiestādes nestāsta cilvēkiem patiesību par savas valsts vēsturi, piemēram, Holokausta jautājumā.
Lietuviešu izcelsmes amerikānis, diplomāts Grants Arturs Gočins, kurš iesniedza prasību tiesā pret nacistu līdzskrējēju Jonasu Noreiku, apgalvo, ka laikā starp Pirmo un Otro pasaules karu Lietuvas sabiedrībā auga antisemītisks noskaņojums. Pēc viņa pārliecības, ebreju genocīds valstī sākās jau pirms nacistu ienākšanas.
