"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Deputāts Jānis Dombrava nepārstāj dalīties ar sabiedrību savās domās un prātojumos par jaunākajiem notikumiem. Šoreiz viņa uzmanību piesaistīja televīzijas sižets par to, kā Latvijas zinātnieki nodarbojas ar Latvijas koronavīrusa pacientu bioloģisko materiālu izpēti.

Virusologi meklē atbildes uz jautājumiem par to, kāpēc kāds pārnes slimību vieglāk, pēta antivielu klātbūtni un veidošanos, kā arī iespēju saslimt atkārtoti. Izpētītie materiāli, iespējams, palīdzēs zinātniekiem saprast arī to, kāpēc Latvijā saslimušo cilvēku ir mazāk, nekā kaimiņvalstīs.

Acīmredzot, gūstot iedvesmu no ziņām par zinātni, deputāts Jānis Dombrava nepalaida garām iespēju uzsvērt šī darba svarīgumu, jo latviešu bioloģiskais materiāls, iespējams, palīdzēs glābt pasauli.

"Mums ir jāturpina darbs, lai saprastu, kāpēc latvieši ir salīdzinoši imūni pret Covid-19 vīrusu. Šī informācija var palīdzēt visai pasaulei," ar lepnumu uzrakstīja Twitter Jānis Dombrava.

​Tiesa, sociālo tīklu lietotāji apšauba to, ka latviešu imunitāte pret jauno koronavīrusu ir saistīta ar kaut kādu ģenētisku īpatnību, un nolēma "pateikt priekšā" Jānim Dombravam citus šīs parādības skaidrojumus.

Sākumā komentētāji izteicās nopietnā manierē, piedāvājot savas versijas.

"Izteikšu minējumu. Latviešu imunitāte pret Covid-19 varētu būt saistīta ar iedzīvotāju blīvumu - iedzīvotāju skaits uz kvadrātkilometru," izdarīja acīmredzamu secinājumu lietotājs kastanis247.

​Tomēr pēc tam ar Jāņa Dombravas tvītu padalījās žurnāliste Inese Liepiņa, un ziņas par zinātni pārvērtās sarkastiskā diskusijā par to, kāpēc Latvijas iedzīvotāji gandrīz neslimo ar Covid-19.

"Mans variants ir, ka mūs sargā ugunskrusts. Kā jums šķiet?" joka un provokāciju manierē uzrakstīja Inese Liepiņa.

​Savukārt Māris Ūdris piedāvāja pat vizualizāciju – DNS ķēdi ar ugunskrustiem.

"Vienam no latviešu imunitātes iemesliem ir krievisks uzvārds, ak vai," izteica pieņēmumu ekonomists Pēteris Strautiņš.

​"Garumzīmes," izdeva savu versiju žurnālists Maiks Koljērs.

​"Gaidīšana pie ārdurvju (virs kuras karājas kadiķa zars, protams) "actiņas", kamēr kaimiņš pazūd no kāpņutelpas," uzrakstīja Ance Tarvida.

​"Bērza sula, rapš'bildes, "Zelta rudens", sāls uz ielām (kā arī bļitkošana vai viedoklis par to) - katram gada laikam," atzīmē Magnus Hammersons.

​"Karogu brauciens," lakoniski atbild Gundars Zaburdajevs.

​"Lāpu gājiens!" neatpaliek no nacionālpatriotiskās tematikas Harijs Tērauds.

​"LR Satversmes preambula. Vīruss neies jokot ar "latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu" un "latvisko dzīvesziņu"," piebilst Igors Kasjanovs.

​"Saule, pērkons, Daugava," paziņo Agnese Logina.

​"Sēdēšana uz zemes pēc pirmā pērkona, sklandrauši reizi piecgadē, kā arī galvenais, lai kājas būtu siltas," sniedz savu skaidrojumu lietotājs Sisyphus.

​Atzīmēsim, ka pasaules sabiedrība patiešām augsti vērtē Latvijas panākumus cīņā ar globālo Covid-19 pandēmiju. Ārzemju presē īpaši tika uzsvērtas valdības apņēmības pilnās darbības saslimstības izplatības sākumposmā.

Tā, intervijā britu izdevumam Daily Telegraph premjers Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka Latvijas sasniegumi cīņā ar Covid-19 skaidrojami ar virkni sagatavošanās pasākumu vēl pirms pirmā vīrusa nāves gadījuma, kā arī ar to, ka kopš paša sākuma Latvijas iedzīvotāji ieklausījās epidemiologu viedoklī.

"Viņi ir tie, kas sniedz padomus, un mēs viņus klausām," uzsvēra premjers.