RĪGA, 22. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pirmdienas vakarā koalīcijas partneri beidzot nonāca pie kopsaucēja par 2021. gada budžeta un nodokļu reformas pamatprincipiem, kura stāsies spēkā no 1. janvāra. Galvenokārt runa ir par darbaspēka nodokļu izmaiņām. Un ne par labu mazajam biznesam.
Tostarp budžeta projektā paredzēts, ka no 1. janvāra minimālā alga valstī sastādīs 500 eiro, mediķu algas palielinājumam piešķirti 183 miljoni eiro, "pilnā atbilstībā ar iepriekšējās Saeimas lēmumiem", uzsvēra premjers Krišjānis Kariņš. Gaidāms arī pedagogu un akadēmiskā personāla algu pieaugums (dotajā gadījumā summu neprecizēja).
Kas attiecas uz minimālās algas palielināšanu, nešaubāmus plusus pirmām kārtām izjutīs ierēdņi, to skaitā tie paši ministri, - viņu algas taču ir "sasaistītas" ar minimālo algu ar attiecīgu koeficientu. Savukārt mazā biznesa pārstāvjiem minimālās algas palielināšana nav nekāda dāvana, jo nodokļus no "uz papīra" palielinātās algas nāksies maksāt ar dzīvo naudu.
No tagadējiem 64 līdz 109 eiro, izpildot Satversmes tiesas lēmumu, tiks palielināts garantētais minimālo ienākumu līmenis . Savukārt sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus paredzēts piešķirt gandrīz 9 miljonus eiro (visa summa, kas arī tika pieteikta budžetā), savukārt no 2022. gada valdība plāno reformēt ģimenes pabalstu sistēmu.
Šeit pieņemto lēmumu kārtība arī ir saprotama. 2021. gadā notiks pašvaldību vēlēšanas, tādēļ koalīcijas partijām būs jāparūpējas par sabiedrisko mediju ienākumu pietiekamību (kā arī par lojālo privāto "uzbarošanu"). Turklāt pārskatītie ģimenes pabalsti kļūs par labu trumpi 2022. gada Saeimas vēlēšanās.
Un visbeidzot, galvenā nodokļu izmaiņu daļa. No 1. janvāra par 1% samazinās sociālā nodokļa likme un no 1200 līdz 1800 eiro palielinās neapliekamā diferencētā minimuma robeža. Tādējādi nedaudz samazinās nodokļu slogs oficiālo algu saņēmējiem pārsvarā lielos uzņēmumos.
Savukārt pašnodarbinātos, kā arī cilvēkus, kuri strādā pēc patenta, un mikrouzņēmumus gaida nepatīkams pārsteigums. No 1. jūlija (tātad tieši pēc pašvaldību vēlēšanām) valstī visiem strādājošajiem tiks ieviests obligātais maksājums sociālajā budžetā. Tā apmērs pagaidām netiek ziņots. Nodokli aprēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, maksājumu veikšanu uzraudzīs Valsts ieņēmumu dienests. Tiek gaidīts, ka nodokļa maksājumi tiks veikti reizi ceturksnī. Maksāt nāksies uzņēmumiem – darba devējiem vai pašiem darbiniekiem, ja viņi ir pašnodarbinātie.
Vēl lielāks nodokļu trieciens sagaida mikrouzņēmumus. No 1. janvāra mikrouzņēmumi saglabās savu statusu, ja tajā tiks nodarbināts tikai viens cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbiniekiem, kā tas ir šobrīd. No 15% līdz 25% tiek paaugstināts nodokļa apmēra, kuru nāksies maksāt no apgrozījuma līdz 20 000 eiro gadā. No apgrozījuma no 20 000 līdz 40 000 eiro gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet strādāt kopējā nodokļu režīmā.
Gaidāmās nodokļu iniciatīvas tika apspriestas arī atbildīgajā Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijā. Sēdē bijusī finanšu ministre, esošā Saeimas deputāte no opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības Dana Reizniece-Ozola atzīmēja, ka viņas vadībā 2018. gadā veiktajai nodokļu reformai bieži pārmeta pārāk lielo nodokļu piemērošanas sistēmas sarežģītību, taču šīs izmaiņas novedīs pie vēl lielāka jucekļa. Otrkārt, par ko pirms mēneša teica arī Valsts ieņēmumu dienestā, Finanšu ministrijas prognozes par to, ka mikrouzņēmumu darbinieki sāks pāriet pie darba standarta nodokļu režīmā, riskē neattaisnot sevi – drīzāk, viņi varētu sākt mēģināt slēpt ienākumu, kas tiek iegūti saimnieciskās darbības rezultātā, kas palielinās ēnu ekonomikas apjomu.
Komisijas kolēģi atbalstīja arī deputāts no "Saskaņas" Igors Pimenovs, kurš norādīja, ka nodokļu izmaiņas derētu apstiprināt uz likmju analīzes pamata kaimiņvalstu tirgos – Lietuvā un Igaunijā. Turklāt derētu vienkāršot nodokļu struktūru, padarot tos nodokļu maksātājiem saprotamākus.
