ES nosauca termiņu, kad Lukašenko "pārstās" būt prezidents

© Sputnik / Сергей Гунеев / Pāriet pie fotobankasПрезидент Беларуси Александр Лукашенко
Президент Беларуси Александр Лукашенко - Sputnik Latvija
Tāpat Eiropas Parlaments atzina Baltkrievijas opozīcijas koordinācijas padomi par "pagaidu tautas pārstāvi" un atbalstīja jaunu vēlēšanu rīkošanu.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Eiropas Parlamentā paziņoja, ka pārstās uzskatīt Aleksandru Lukašenko par Baltkrievijas vadītāju sākot no 5. novembra, vēsta RIA Novosti.

"Kad <…> beigsies esošā autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko pilnvaru termiņš, parlaments vairs neatzīs viņu par valsts prezidentu," teikts rezolūcijā.

Tāpat šajā dokumentā Eiropas Parlaments atzina Baltkrievijas opozīcijas koordinācijas padomi par "pagaidu tautas pārstāvi" un atbalstīja jaunu vēlēšanu rīkošanu. EP atbalstīja arī iespējamās sankcijas pret Lukašenko.

Baltkrievijas ĀM paziņoja, ka ir vīlušies Eiropas Parlamenta rīcībā. Tāpat ministrija atzīmēja, ka struktūra, kura pozicionē sevi kā objektīvu un demokrātisku, neatrada sevī politisko gribu "paskatīties tālāk par savu degungalu". Republikas padomē nosauca rezolūcijas pieņemšanu par iejaukšanos valsts iekšlietās. Analoģiskā veidā dokumentu raksturoja arī KF Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins. Viņš nosauca rezolūciju par mēģinājumu aizstāt varas iestādes valstī.

Министр иностранных дел Латвии Эдгарс Ринкевичс - Sputnik Latvija
Rinkēvičs nosaucis par murgiem Lukašenko vārdus par ārvalstu iejaukšanos

Masveida protesta akcijas Baltkrievijā sākās 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš saņēma 80,1% balsu. Opozīcija atteicās atzīt oficiālos rezultātus un par uzvarētāju uzskata Svetlanu Tihanovsku.

Pirmajās dienās kārtības sargi apspieda akcijas, pret protestētājiem, kuri nepiekrita rezultātiem, pielietoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas-trokšņa granātas, gumijas lodes. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, pirmajās dienās tika aizturēts vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku. Republikas IeM vēsta, ka nekārtību laikā cieta simtiem cilvēku, tostarp vairāk nekā 130 kārtības sargu. Varasiestādes oficiāli apstiprinājušas trīs protestētāju bojāeju.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала