RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā publicēts ĀM oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas komentārs par situāciju, kas saistīta ar 21. septembrī plānoto Eiropas Savienības Padomes sēdi ārlietu ministru līmenī, kur tiks apspriesta situācija Baltkrievijā.
Vērts atzīmēt, ka medijos parādījusies informācija par to, ka gaidāmajā ES Padomes sēdē iespējama bijušās Baltkrievijas prezidenta amata kandidātes Svetlanas Tihanovskas dalība.
Komentējot situāciju, Zaharova paziņoja, ka Eiropas Savienība tādējādi pauž necieņu pret objektīvajām iekšpolitiskajām reālijām. Sevišķi spilgti par to liecina "viltvāržu" atzīšana atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs un tas, ka Brisele nevar šīs valstis nomierināt un atgriezt saprāta robežās.
Zaharova atzīmēja, ka Tihanovskas dalība sēdē, ja tas tomēr notiks, ir demonstratīva. Šī tikšanās var kļūt par kārtējo apliecinājumu Eiropas Savienības atkāpšanai no iepriekš izteiktiem paziņojumiem par to, ka situācijā ar Baltkrieviju nav nekādas ģeopolitikas vai jebkādu paralēļu ar 2014. gada februāra scenāriju Ukrainā. Kad virkne ES valstu uzstājās par garantiem varasiestāžu vienošanai ar opozīciju, kas nākamajā dienā tika aizmirsta.
Vēl viena apliecinājuma kārtā Zaharova minēja ES ārlietu un drošības politikas augstā pārstāvja Žuzepa Borela uzstāšanos Eiropas Parlamenta plenārsēdē 15. septembrī. Toreiz viņš paziņoja, ka neatzīst Aleksandru Lukašenko par ievēlētu Baltkrievijas prezidentu. Savukārt pēc tam, 17. septembrī, Eiropas Parlaments nāca klajā ar rezolūciju, kurā bija faktisks aicinājums nekonstitucionālai varas nomaiņai valstī.
Zaharova uzsver, ka tādējādi ES parāda, ka liek likmi uz sankcijām, spiedienu un propagandu, izmantojot tos kā instrumentus esošās varas maiņai. Un šie instrumenti arvien vairāk nostiprinās Eiropas Savienības ārpolitikas arsenālā, pievērsa uzmanību KF ĀM oficiālā pārstāve.
Diemžēl, konstatēja Zaharova, Baltkrievija šajā aspektā nebūt nav vienīgā valsts, uz kuru tiek izdarīts šāds spiediens.
Sakarā ar visu šo Maskava aicina ES pārskatīt doto kursu, kurš liek šķēršļus situācijas normalizācijai valstī – Baltkrievijas gadījumā. Turklāt, izskatot Briseles izraudzīto kursu plašākā aspektā, tas principā izradās graujošs un ved pie starptautiskās un tiesiskās pasaules kārtības fundamenta erozijas.
Atgādināsim, ka piektdien, 18. septembrī, ANO Cilvēktiesību padome (ANO CTP) steidzamā kārtā pieņēma rezolūciju par situāciju Baltkrievijā. Tajā skan aicinājums prezidentam Aleksandram Lukašenko uzsākt dialogu ar opozīciju.
Baltkrievijas ĀM izvērtēja šādas rezolūcijas pieņemšanu kā ES režisēta un sarīkota absurda teātra turpinājumu ANO platformā. Turklāt režisētu ar statistu dalību.
