RĪGA, 14. septembris – Sputnik. Diennakts laikā pasaulē ar karonavīrusu inficējās gandrīz 308 tūkstoši cilvēku. Tas ir lielākais rādītājs kopš pandēmijas sākuma, tiek ziņots Pasaules Veselības organizācijas (PVO) mājaslapā.
Saskaņā ar aktuālākajiem organizācijas datiem, aizritējušajā diennaktī pasaulē tika atklāti 307 930 inficēšanās gadījumi. Iepriekšējais antirekords teika fiksēts 6. septembrī – 306 857 saslimušie.
PVO norāda, ka kopumā pasaulē ir apstiprināti 28 637 952 Covid-19 gadījumi, 917 417 inficētie ir miruši.
Lielākā daļa inficēšanās gadījumu, saskaņā ar PVO datiem, ir abās Amerikās – tur kopsummā ir atklāti gandrīz 14,7 miljoni saslimušo, tālāk seko Āzijas dienvidaustrumi ar aptuveni 5,4 miljoniem Covid-19 gadījumu un Eiropa, kur inficējušies gandrīz 4,8 miljoni iedzīvotāju.
Jāsaka, ka pandēmijas sekas nebūs tikai medicīniskas, bet arī ekonomiskas un sociālas, teikts ANO Cilvēktiesību padomes neatkarīgā speciālā ziņotāja galējās nabadzības jautājumos Olivjē de Šutera paziņojumā, kuru izplatīja ANO Cilvēktiesību padomes preses dienests.
Mazākā mērā 176 miljoni cilvēku var ieslīkt nabadzībā, ja valdības neveltīs uzmanību iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai, teikts ziņojumā.
Please share our statement calling on States at #UNGA75 to rethink social protection as a true source of resilience, not palliative, so we can come out stronger of this crisis. #HumanRights pic.twitter.com/Y5dHRzJ3HZ
— UN Special Rapporteur on poverty and human rights (@srpoverty) September 11, 2020
"Pandēmijas izraisītā ekonomiskā lejupslīde ir bezprecedenta miera laikos kopš Lielās depresijas laikiem. Vēl 176 miljoni cilvēku var nonākt nabadzībā, ja izmanto nabadzības bāzisko līmeni 3,2 ASV dolāri dienā. Tas ir ekvivalenti nabadzības līmeņa pieaugumam par 2,3%, salīdzinot ar scenāriju "bez Covid-19"," apgalvo de Šuters.
Saskaņā ar Pasaules Bankas vērtējumiem, 113 valstīs sociālajai aizsardzībai tika piešķirti 589 miljardi dolāru, kas sastāda aptuveni 0,4% no pasaules IKP, savukārt valdības veikušas vairāk nekā 1,4 tūkstošus sociālās aizsardzības pasākumu kopš Covid-19 pandēmijas sākuma. Tomēr, pēc de Šutera domām, iedzīvotāju sociālās aizsardzības pasākumi ir nepilnīgi un tiem ir īstermiņa raksturs, bet finansējums ir nepietiekams, tādēļ sliktākās sekas vēl ir priekšā.
"Daudzas programmas prasa formu aizpildīšanu Internetā un izslēdz no tām lielas iedzīvotāju grupas, kurām nav piekļuves Internetam vai ir tikai vāja digitālā pratība. Dažas shēmas uzliek nosacījumus, kuras nav iespējams izpildīt cilvēkiem, kas atrodas nestabilā nodarbinātības formā vai kam nav pastāvīgās adreses," atzīmēja de Šuters.
Migranti, tostarp bez dokumentiem, 1,6 miljardi neformālā sektora darbinieku un 400 miljoni cilvēku nestabilā nodarbinātībā – 61% no kopējā darbaspēka skaita pasaulē – var ciest vēl vairāk, jo sociālā aizsardzībā vairākās valstīs tiem nepienākas.
Eksperts aicināja pasaules līderus izmantot iespēju un izveidot drošus minimālos sociālās aizsardzības līmeņus, kuri balstītos uz tiesību aizsardzības principiem, lai likvidētu nabadzību un nevienlīdzību.
