RĪGA, 14. septembris – Sputnik. "Atjaunojamā enerģija" Latvijā pārsvarā nozīmē malkas, granulu un skaidu izmantošanu. "Komersantu skaitu, kas veic koksnes ievešanu Latvijā no citām valstīm… pašlaik noteikt nav iespējams," norādīts anotācijā rītdienas Ministru kabineta sēdei, raksta Bb.lv. Taču dzenoties pakaļ lētumam mūsu biznesmeņi ir saņēmuši indīgo cēziju.
Kurš samaksās par analīzēm
Neskatoties uz to, ka kopš katastrofas brīža pagājuši jau vairāk nekā 34 gadi, "novērojama paaugstināta radionuklīda Cs137 klātbūtne". Piesārņojums ir "nevienmērīgs un radionuklīdu dabīgās migrācijas, un radioaktīvi piesārņoto mežu ugunsgrēku rezultātā piesārņojuma robežas ir mainīgas".
Neraugoties uz to, ka šķērsojot LR robežas pa šoseju un dzelzceļu tiek veikta jonizējošā starojuma līmeņa kontrole, kurš kopumā tiek raksturots kā "ļoti zems", tālāk "radioaktīvā piesārņojuma līmenis pieaug pelnos".
Tādēļ VARAM piedāvā, lai turpmāk katra biomasas krava iziet radioaktivitātes analīzes Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Ne par brīvu, protams, bet gan par 61,26 eiro + PVN par paraugu.
Raksturīgi, ka pēc projekta izsludināšanas šovasar valsts sekretāru sanāksmē notika plašas diskusijas biznesa vidē, kur piedalījās kompānijas "Rīgas universālais termināls", Kronospan Riga, Pusbrolia, Grannul Invest. Savu vārdu pateica arī Latvijas Siltuma uzņēmumu asociācija un AS "Rīgas siltums", kura noteica zemu iepērkamās degvielas radioaktivitātes līmeni: 1 bekerels kilogramā.
Sēnes-uzkrājēji
Starp citu, radiācijas koksnē temata aktivizēšana Latvijas oficiālajās iestādēs sakrīt ar noslēpumaino radiācijas līmeņa paaugstinājumu virs Baltijas jūras šī gada jūnijā. Starp trim atklātajiem izotopiem tika konstatēts tieši cēzijs-137. Toreiz runāja, ka pie vainas ir Krievijas AES, taču noplūdes apstiprinājumi netika saņemti. Tikmēr mūsu katlus lēnām kurināja ar importa koksni…
Kopumā Cs137 ir viens no galvenajiem biosfēras radioaktīvā piesārņojuma komponentiem. Tas atrodams radioaktīvajos nosēdumos, radioaktīvajos atkritumos, rūpnīcu izmešos, kuras pārstrādā atomelektrostaciju atkritumus. To intensīvi uzkrāj augsne un dibennogulumi; ūdenī atrodas pārsvarā jonu veidā. Tas ir atrodams augos un dzīvnieku un cilvēka organismā. Visaugstākais uzkrājuma koeficients ir saldūdens aļģēm un arktiskajiem sauszemes augiem, ķērpjiem.
Dzīvnieku organismā tas galvenokārt uzkrājas muskuļos un aknās. Vislielākais tā uzkrājuma koeficients ir atzīmēts ziemeļbriežiem un Ziemeļamerikas peldētājputniem. Uzkrājas sēnēs, virkne kuru – sviestbekas, mietenes, alksnenes – skaitās radiocēzija "akumulatori".
Ņemiet vērā šo faktu, dodoties uz mežu!
