Krievijas protestu menedžera Alekseja Navaļnija pārvešana uz klīniku Berlīnē, kas šķietami apliecināja Vācijas augsto starptautisko autoritāti, tagad izvērsusies par bezgalīgu nepatikšanu perspektīvu valdībai un negribētu iesaistīšanos vairākos konfliktos, portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.
Lūk, kāds ir nesenais "navaļnisko" paziņojumu saraksts. Viegli manāms, ka tie ir savstarpēji antagoniski.
1) NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka "ir neapšaubāmi pierādījumi Navaļnija saindēšanai ar nervu paralītisku vielu no grupas "Novičok";
ASV prezidents Donalds Tramps pavēstīja, ka pagaidām ASV nav nekādu pierādījumu tam, ka būtu notikusi saindēšana.
2) Vācijas Bundestāga Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Norberts Retgens paziņoja, ka "vajadzīga stingra politika"attiecībās ar krieviju un šajā gadījumā stingrā politika no Vācijas puses ir "gāzes iepirkumi" (tas ir, "Ziemeļu straumes 2" apturēšana);
Vācijas ekonomikas austrumu komitejas vadītājs, augstākā posma menedžeris Olivers Hermess konstatēja, ka atteikšanās no projekta Eiropas (protams, pārsvarā – vācu) kompānijām izmaksās miljardiem eiro un lielu skaitu darba vietu, it īpaši depresīvajā Austrumvācijā.
Notikumu fonā: Vācijā notiek plašas (pēc būtības, - ekonomiskas) pretkarantīnas akcijas, kas periodiski pāraug kautiņos; poļu un angļu nesamierināmie sabiedrotie kareivīgi uzstāj, ka vāciešiem nekavējoties jāiešauj pašiem sev kājā riktīgs lielkalibra sankciju lādiņš; ASV turpinās republikāņu un demokrātu priekšvēlēšanu sadursme – arī amerikāņu politiķu acis Navaļnijs ir viena no simtiem bumbiņu niknajā politiskajā pingpongā. Un tas vēl nav viss.
Patiesībā vienīgais darbonis Eiropā, kam patlaban ne mazākajā mērā nerūp tālākā situācija ap Navaļniju, ir pats Navaļnijs, viņš guļ komā.
Pie tam, šķiet, ja viņš atmostos no komas un aukstasinīgi novērtētu situāciju, viņš darītu visu iespējamo, lai atkal tiktu mājās, Krievijā, jo tikai šeit valdībā nav neviena, kas gribētu redzēt viņu mirušu.
Vācijā ir milzīgs spēku slānis, pēckara okupācijas audzinātās paaudzes (protams, pārsvarā – militāri politiskajās aprindās), kas līdz nāvei ir uzticīgs amerikāņu "dziļajai valstij" un modernajai atlantiskajai elitei. Šiem spēkiem Krievijas opozicionāra pāragrā nāve un tālāka sakaru saraušana ar Krieviju – tas būs tikai izpildīts vasaļa pienākums.
ASV "Navaļnijs, ko nogalinājis Putins, Trampa draugs", ir vajadzīgs demokrātiem, turklāt noderēs arī pēc vēlēšanām, jo Džo Baidena tuvāko loku un plānoto ministru pulku veido elitāri "vanagi", kuri vēl joprojām nožēlo, ka ASV neiebruka Sīrijā un nepārvērta to par Krievijas un ASV militāro sadursmju arēnu.
Visu šo spēku acīs pacients Berlīnē ir tikai tiešs analogs daudzajiem pārmetumiem Sīrijai par ķīmisko ieroču pielietošanu, kuras video pierādījumus prasmīgi meistaroja bēdīgi slavenās "Baltās ķiveres". Spiediens, ko toreiz (it īpaši 2017. gada sākumā) izjuta nesen ievēlētais Donalds Tramps, lai piespiestu viņu sākt vērienīgu karu, bija patiešām fantastisks.
Tomēr atceramies, ka toreiz Tramps gana sekmīgi izgrozījās ar šausmīgu un izskatīgu triecienu ar desmitiem Tomahawks pa Šairatas aviobāzi Sīrijā. Tātad notika baismīga soda analogs medijos, gluži kā īsts, tika nodemonstrēti tērauda muskuļi, bija skaidrs, ka ar "atkalvareno" Ameriku joki mazi. Bet nākamajā dienā no skrandās sadauzītās aviobāzes, kurā (domājams, nejauši) gāja bojā četri cilvēki, atkal pacēlās gaisā Sīrijas GKS lidmašīnas. Tātad gan izdomātais noziegums pret cilvēci bija atriebts, gan liels karš nesākās.
Tagad Vācijas kanclerei, pēc būtības, nosprausts līdzīgs uzdevums – atrast savu analogu "triecienam pa Sīrijas aviobāzi", tikai politiski ekonomiskajā dimensijā, pie tam paturot prātā, ka Krievija nav Sīrija un bez atbildes kaut ko palaist nekādā veidā neizdosies, tāpat kā to, ka sadarbība ar Maskavu tajā pašā enerģētikā, ko pieprasa izbeigt nesamierināmie sabiedrotie, ir ļoti nozīmīga Vācijas ekonomikai un banālai iedzīvotāju labklājībai (tātad – ari nacionālās politiskās elites politiskajai nākotnei).
Angelu Merkeli šajā stāvokli apskaust nenāk ne prātā. Šajā kontekstā Navaļnijs + "Novičok" ir īsta mediju un politskā "netīrā bumba", kas iegrūzta Vācijas valdības rokās un detonējot neizbēgami saindēs visu.
Pie tam Merkeles mēģinājumi uzvelt atbildību kādam citam, vienkārši ar raižpilnu seju paziņojot, ka "sakarā ar īpašajiem apstākļiem Navaļnijs jānodod Lielbritānijai, tur par "Novičok" zina daudz vairāk", ļoti ticami, nozīmēs nāves spriedumu pašam pacientam un būs gluži bezjēdzīgs solis: visi tik un tā pieprasīs no Vācijas sodīt Krieviju, sagādājot zaudējumus sev pašai.
Šķiet, Merkeles komandai ir tikai viena loģiska izeja no situācijas: stingri un pašrocīgi noskaidrot patiesību par "Berlīnes pacientu". Taču tas, pirmkārt, draud ar asu sadursmi ar "atlantiskajiem" spēkiem Vācijas pašmāju "dziļajā valstī", otrkārt, nav zināms, kādas ir kancleres reālās iespējas ietekmēt situāciju.
Līdz ar to "netīrās bumbas" sprādziens un milzīgi zaudējumi ir gandrīz neizbēgami. Merkelei un tās komandai atliek tikai izlemt, kādā formā minimizēt zaudējumus un kurā brīdi to izdarīt – pirms vēlēšanām ASV vai pēc tam.
