RĪGA, 4. septembris – Sputnik. Patlaban Latvijā ir spēkā pazemināta pievienotās vērtības nodokļa likme 5% valstij raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, taču šī likme tika ieviesta uz laiku, no 2018. līdz 2020. gadam, tādēļ no 1. janvāra šo produktu cenas atkal pacelsies, vēsta Neatkarīgā.
Platformā Manabalss.lv kopš augusta sākuma vāc parakstus par 5% likmes saglabāšanu vietējiem dārzeņiem un augļiem, kā arī produktu saraksta paplašināšanu, kuriem tā ir jāpiemēro, ar svaigu gaļu, zivīm, piena produktiem un olām.
Paraksties
Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki, zemnieki un tirdzniecības tīklu pārstāvji ir pārliecināti, ka PVN produktiem obligāti ir jāsamazina, jo tas stimulēs ekonomikas atjaunošanos, cel iedzīvotāju labklājību un samazinās nabadzības līmeni. To pierāda arī eksperiments ar nodokļa samazināšanu vietējiem dārzeņiem un augļiem.
Mārtiņš Trons, biedrības "Zemnieku Saeima" valdes loceklis, atzīmēja, ka galvenais zemnieku pienākums ir nodrošināt sabiedrībai kvalitatīvus, svaigus un veselīgus produktus.
"Uzskatām, ka, samazinot PVN likmi līdz 5% arī svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, tas būtu viens no efektīvākajiem veidiem, kas šo saražoto produkciju padarītu pieejamāku sabiedrībai, tādējādi uzlabojot arī sabiedrības ikdienas ēšanas paradumus.
PVN likmes samazināšana šai produktu grupai ne tikai palielinātu šo produktu patēriņu, bet arī mazinātu ēnu ekonomiku un nodrošinātu to, ka iztērētā nauda paliek vairāk tepat Latvijā. Tos, kuri vēl nav nobalsojuši par šo iniciatīvu, aicinām to izdarīt!" paziņoja Trons.
Parakstīt petīciju iedzīvotājus aicina arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes direktors Guntis Vilnītis. Viņš atgādināja, ka visās attīstītās Eiropas valstīs pārtikas produktiem tiek piemērota pazemināta PVN likme – no 0 līdz 14%.
"Tā ir rūpe par saviem iedzīvotājiem. Latvijā valdība un Saeima rūpējas par atsevišķu personu biznesu, jo augsts PVN ir viņu interesēs," pārliecināts Vilnītis.
"Maxima Latvija" korporatīvais direktors Jānis Vanags pastāstīja, ka katru dienu šī tīkla veikalos visā Latvijā iepērkas 300 tūkstoši cilvēku, 70% pirkumu ir svaigi pārtikas produkti, pirmām kārtām vietējā ražojuma produkti.
"Lielākā daļa iedzīvotāju Latvijā ir pārliecināti, ka vietējie produkti ir kvalitatīvāki un garšīgāki, taču tai pašā laikā iedzīvotājiem ir svarīga produktu cena ‒ vairāk nekā 70% Baltijas valstu iedzīvotāju ir atzinuši, ka viņu pārtikas izdevumi ir auguši, savukārt 63% klientu katru dienu meklē veidus, kā tērēt mazāk.
Tas, kā mēs varam sniegt atbalstu mūsu klientiem un sabiedrībai kopumā, ir iestāties un parakstīties par PVN likmes samazināšanu un virzīt šo iniciatīvu īstenošanai dzīvē," uzsvēra Vanags.
Efekts ir acīmredzams
Saskaņā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētījumiem, likmes samazināšana vietējiem dārzeņiem un augļiem ļāvusi nodrošināt to, ka cenas šīm produktu grupām Latvijā vidēji ir zemākas, nekā citās Baltijas valstīs.
"PVN samazināšana ir likumsakarīgs solis, lai uzlabotu iedzīvotāju labklājību, jo, izvērtējot pētījuma datus, Latvijā procentuāli ir viens no zemākajiem sociālās aizsardzības līmeņiem, rēķinot no IKP tikai 15% apmērā, bet ES dalībvalstīs tas ir vidēji 27%.
PVN samazināšana veicinātu ne tikai iedzīvotāju labklājību un rocību iegādāties dažādus svaigas pārtikas produktus, bet rosinātu veselīga, daudzveidīga un kvalitatīva uztura patēriņu, veicinātu nodarbinātību lauku teritorijā un radītu iespējas vietējo ražošanas uzņēmuma attīstībai," uzskata Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore Irina Pilvere.
Pazemināta PVN likme pārtikas produktiem jau daudzus gadus darbojas daudzās Eiropas valstīs. Šobrīd tikai četras ES valstis – Lietuva, Igaunija, Bulgārija un Dānija neizmanto šo instrumentu. Tikmēr Maltā pārtikas produkti vispār netiek aplikti ar nodokli.
PVN likme 5% visiem vai daļai produktu tiek piemērota Itālijā, Polijā, Horvātijā, Ungārijā, Rumānijā un pagaidām arī Latvijā. Eiropas Savienība nenosaka nodokļu līmeni, taču pastāv rekomendācija kopējā režīmā piemērot likmi vismaz 15% apmērā, savukārt atsevišķām kategorijām – 5%, pastāstīja Pilvere.
Pēc viņas sacītā, pievienotās vērtības nodoklim ir regresīvs raksturs – jo lielāki ir ienākumi, jo proporcionāli zemāka to daļa aiziet PVN, un otrādi. Tātad gaidāmā likmes palielināšana vietējiem produktiem visspēcīgāk skars trūcīgos.
Bet ja svaigiem produktiem 21% PVN likmes vietā tiks piemērota 5% likme, katrā pirkumā 10 eiro apmērā varēs ietaupīt aptuveni 1,33 eiro. Ja iepirkties par 45 eiro, varēs ietaupīt 5,97 eiro. Bet ja šādu 45 eiro pirkumu veic reizi nedēļā, tad gadā varēs ietaupīt 310,44 eiro, aprēķināja Maxima tīkls, iekļaujot pārtikas grozā pienu, gaļu, zivju produktus, olas, dārzeņus un ogas.
Arī Zemkopības ministrijā atzīmē pozitīvu efektu no PVN samazināšanas augļiem un dārzeņiem 2018. gadā.
"Balstoties uz Zemkopības ministrijas datiem, nozares preču un pakalpojumu apgrozījums ir palielinājies par 9,4%, tai pašā laikā pieaugot arī vidējam atalgojumam nozarē par 9‒10%. Papildus tam tirgus uzraudzība Baltijas valstu veikalu tīklos liecina, ka, pateicoties 5% PVN pilotprojektam Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, cenas ir samazinājušās par 11,7%," atzīmēja Kaspars Gerhards.
