RĪGA, 2. septembris — Sputnik. Krievijas vēstniecība ASV nosauca par "demonstratīvu ieroču žvadzināšanu" amerikāņu artilēristu un igauņu kājnieku kopīgās mācības Tapas poligonā. Igaunijas rīcību diplomātiskā misija uzskata par provokatīvu un bīstamu reģionālajai stabilitātei.
No 1. līdz 10. septembrim Igaunijā, Aizsardzības spēku centrālajā poligonā Tapā notiek šaušanas mācības
Rail Gunner Rush. Tajās piedalās aptuveni 70 karavīri no ASV BS 41. lauka artilērijas brigādes 6. lauka artilērijas pulka 1. bataljona. Šī ir pirmā reize, kad karavīri no 41. brigādes devušies mācībās ārpus savas bāzes Vācijā, informēja ASV vēstniecība Tallinā. No Igaunijas puses mācībās tiks iesaistīti Aizsardzības spēku 1. kājnieku brigādes kareivji. Manevru mērķis – apstiprināt ASV Un Igaunijas "stabilās divpusējās partnerattiecības un pārbaudīt gatavību un iespējas brigādes dislokācijai, kā arī operatīvo atbilstību NATO sabiedrotajiem".
Krievijas vēstniecība Vašingtonā pievērsa uzmanību informatīvajam atbalstam, ko mācībām Igaunijā sniedz amerikāņu prese, arī Washington Times ar Krievijai naidīgiem izlēcieniem.
Krievijas diplomātiskā misija atzīmēja, ka Maskava jau vairākkārt ieteikusi Vašingtonai un tās sabiedrotajiem Ziemeļatlantijas aliansē ierobežot mācību un treniņu darbību un attālināt mācību zonas no Krievijas un NATO "saskarsmes līnijas".
"Uzskatām, ka ASV BS darbības Igaunijā ir provokatīvas un ārkārtīgi bīstamas no reģionālās stabilitātes viedokļa, - teikts vēstniecības paziņojumā Facebook. – Kāpēc vajadzīga šī demonstratīvā ieroču žvadzināšana? Kādu signālu NATO vēlas mums sūtīt? Kas patiesībā vairo spriedzi Eiropā? Un tas viss notiek politiskās situācijas saasināšanās apstākļos tajā Eiropas kontinenta rajonā.
Retorisks jautājums: kā reaģētu amerikāņi, ja tamlīdzīgas mācības mūsu karavīri sarīkotu pie ASV robežām?"
Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas Otrā Eiropas departamenta direktors Sergejs Beļajevs, komentējot situāciju Baltijas reģionā, norādīja, ka NATO darbības bieži robežojas ar provokāciju un agresivitāti, un apstākļos, kad nav pilnvērtīga dialoga militārpersonu starpā, tas rada priekšnoteikumus konflikta potenciāla pieaugumam.
Diplomāts akcentēja, ka Krievijas bruņoto spēku aktivitāte Baltijā, kā arī Arktikā ir daudz zemāka nekā NATO aktivitāte. Krievija vairākkārt ieteikusi partneriem pasākumus militārās spriedzes deeskalācijai, kuru vidū ir militārpersonu dialoga atjaunošana, mācību rajona atvirzīšana no Krievijas un NATO saskarsmes līnijas. Tāpat Krievijas karavīri un diplomāti vēlas apspriest bīstamās militārās darbības un incidentu novēršanu Baltijas un Melnās jūras reģionos, piedāvājot noteikt minimālo distanci, tuvinoties lidmašīnām un kuģiem, izmantot transponderus, informēt viens otru par gaidāmajām mācībām, uzaicināt uz manevriem novērotājus.
Viņš atzīmēja, ka NATO pēc būtības ignorējusi Krievijas iniciatīvas.
