RĪGA, 31. augusts – Sputnik. Skaidrs, ka saplosīt lupatlēveros agresorvalsts ekonomiku – tas nāk par labu Eiropas valstu (varbūt pat visas pasaules) glābšanai. Agresors slāpst, klepo, aizrijas, nupat jau gāzisies no kājām. Un ar "lupatlēvēros saraustītu" ekonomiku, domājams, nogāzīsies pār brīvību mīlošo tautu galvām. Labi gan. Un vēl patīkami. Jauki taču, ja kāds tev kaut ko grib pārdot, bet tu krati galvu – nē, nepirkšu.
Jā, mēdz jau gadīties arī grūtības. Drīz atkal sāksies aktīvā sezona, cilvēki iziet uz ielas. Visi tie koronavīrusi neatkāpjas, bet no tiem vairs nebaidās – tauta klaiņo visriņķī. Vārdu sakot, pārvadātāji gaida plūsmas pieaugumu. Visi ir gatavi un iet pie medijiem, lai gatavotu pasažierus.
Piepilsētas satiksmes uzņēmums pastāstīja: pilsoņi, palikuši divdesmit dīzeļvilcieni. Nu, vismaz uz papīra. Ja tagad tie sāks intensīvi kursēt, drīz vien paliks tikai uz papīra. Lieta tāda, ka viņi kursē uz laba godavārda (izskatās, ka tas pat nav latvieša godavārds). Riskē, bet kursē.
Kā tad tā, kur tad viss pazudis? Turpat, kur viss pārējais, kas upurēts cīņai ar agresorvalsti.
Mašīnbūves rūpnīca "Zvezda" iekļuvusi sankciju sarakstos – no turienes neko nedrīkst vest. Bet no turienes veda vilcienu dzinējus. Muļķīgas sakritības dēļ visas rezerves daļas arī ražo turpat – Sanktpēterburgā. Tagad – ne nozagt, ne saremontēt.
Nē, protams, tādas lietas labad var jau arī elektriskajā vilcienā kājās pastāvēt. Un, pat ja visi pārējie "aizmuks", vells ar visu, iesim pa gulšņiem, vai nu pirmo reizi. Pats galvenais ir zināt, ka uzvara ir tuvu, ka tā brauc pa sliedēm, nevis klūp uz gulšņiem.
Rūpnīca tak laikam sen jau bankrotējusi un nodegusi? Pēterburgā visi staigā izdēdējuši? Kremlī nervozi izslēdz gaismu, izejot no kabineta un klapē durvis? Bet ja nu ne? Nē, laikam jau tā ir, jo citādi tak rodas ne tikai neērtības, nāk prātā milzums neērtu jauātjumu. Kāpēc transporta neērtības jācieš vienkāršajiem cilvēkiem Latvijā. Visi šūpojam režīmu, galva jau griežas riņķī, bet bankroti nez kāpēc notiek robežas nepareizajā pusē. Stāsta jau gan, ka stabs, ja to ilgi šūpot, galu galā sāks šūpoties. Nu, vismaz paša šūpotāja acīs.
