RĪGA, 30. augusts — Sputnik. Turcijas valdība nosodījusi Grieķijas mēģinājumus paplašināt teritoriālo ūdeņu robežas Jonijas jūrā no sešām līdz divpadsmit jūras jūdzēm, vēsta RIA Novosti.
Iepriekš Grieķijas premjerministrs Kirjaks Micotakis paziņoja, ka valsts informējusi par savu lēmumu Itāliju un Albāniju.
"Ankara darīs visu nepieciešamo, lai aizsargātu katru kvadrātcentimetru savos ūdeņos Vidusjūrā. Ankara neatzīs Grieķijas mēģinājumus paplašināt teritoriālos ūdeņus no 6 līdz 12 jūras jūdzēm. Šis solis var kļūt par militāra konflikta iemeslu," paziņoja Turcijas viceprezidents Fuats Oktajs intervijā aģentūrai Anadolu.
Ankara nožēloja, ka Eiropas varasiestādes cenšas nepieļaut Turcijas darbus atradņu ģeoloģiskās izlūkošanas jomā Vidusjūrā, taču ignorē līdzigus citu valstu soļus. Oktajs akcentēja, ka Turcija neļaus ierobežot valsts intereses reģiona un nepiekāpsies ne Vidusjūrā, ne Egejas jūrā.
Grieķijas Ārlietu ministrija jau paziņojusi, ka Turcijas viceprezidenta bezprecedenta draudi izmantot spēku neatbilst mūsdienu politiskajai kultūrai un starptautiskajām tiesībām, un Turcijai nav tiesību aizliegt Grieķijas suverēno tiesību īstenošanu.
"Turcijas bezprecedenta priekšstati par to, ka tā var draudēt savām kaimiņvalstīm ar spēku, kad tās īsteno savas likumīgās tiesības neatbilst mūsdienu politiskajai kultūrai un starptautisko tiesību pamatprincipiem. Mēs aicinām Turciju aptvert, ka starptautiskās tiesības un vērtības, uz kuru pamata būvēta mūsdienu starptautiskā kārtība, ir obligāti visām pasaules valstim. Tās netiek piemērotas izlases kārtā, un starptautiskās sabiedrības pienākums ir tās aizsargāt, jo to pārkāpums liecina par maksimālu risku," teikts Grieķijas ĀM paziņojumā pēc Turcijas viceprezidenta izteikumiem.
Augustā Turcijas un Grieķijas attiecības kārtējo reizi saasinājās. Ankara paziņoja, ka tās kuģis "Oruç Reis" sācis seismiskos pētījumus Vidusjūras austrumu daļā – rajonā, ko Grieķija uzskata par savu ekskluzīvo ekonomisko zonu. Drīz pēc "Navtex" paziņojuma par seismoloģisko izlūkošanu Grieķijas valdība sasauca Drošības padomes sēdi un noteica paaugstinātas kaujas gatavības režīmu Bruņotajos spēkos.
Pēc ES dalībvalstu ārlietu ministru neformālās tikšanās Berlīnē ES augstākais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas lietās Žuzeps Borels paziņoja, ka Brisele neizslēdz iespēju ieviest nozaru sankcijas, ja pārrunas par problēmas risinājumu cietīs neveiksmi.
