RĪGA, 28. augusts – Sputnik. Atklāta kārtējā naudas atmazgāšanas shēma, ar kuras palīdzību "naudas mūlim" bija jāizved cauri Latvijas teritorijai gandrīz pusmiljons eiro, vēsta TV3. "Naudas mūlis" ir cilvēks, kurš saņem naudu par naudas izvešanu cauri savam kontam ar sekojošu tās izvešanu trešajai pusei.
Jau pērn Latvijas likumsargi saņēma ziņas par to, ka kāds Krievijas pilsonis centās ievest Eiropas Savienībā cauri Latvijai noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Šī gada garumā šis cilvēks četros piegājienos izveda aptuveni pusmiljonu eiro. Pagājušajā nedēļā šis Krievijas pilsonis tika aizturēts lidostā "Rīga", kad centās daļu atmazgātās naudas pārvest uz Lielbritāniju. Pārējie līdzekļi glabājas seifā vienā no Latvijas bankām.
"Mūsu mērķis bija šo personu aizturēt brīdī, kad viņš cenšas šo naudu no mūsu valsts izvest. (..) Ja vakar mums vēl bija informācija, ka šādā veidā ir legalizēti 400 000 eiro, tad šodien mēs jau varam pateikt, ka mēs runājam par 460 000 eiro," paziņoja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.
VID nav informācijas par to, ka šajā shēmā tiktu iesaistīti Latvijas valstspiederīgie, taču citos šādos gadījumos viņi parasti piedalās.
Šobrīd Krievijas pilsoņa kontiem ir uzlikts arests, tiek noskaidrota naudas patiesā izcelsme un iespējamie sakari ar organizēto noziedzību.
Saskaņā ar VID datiem, ik gadu cauri Latvijas teritorijai noziedzīgi iegūtos līdzekļos tika izvests simtiem miljonu eiro: 2015. gadā – 410 miljoni eiro, pērn – 189 miljoni eiro. Šogad sakarā ar analoģiskiem noziegumiem ir ierosinātas jau 15 krimināllietas.
"Krievijas organizētai noziedzībai problēma ir tāda, ka viņi šo naudu nevar oficiāli pārskaitīt uz ES. (...) Līdz ar to ir jādomā citi mehānismi, kādā veidā naudu ievest. Ir dažādi ceļi, – ar lidmašīnu, vilcienu vai ar automašīnu, vai kājām ienest. (...) Ir divas iespējas – vai nu šo naudu deklarēt, vai mēģināt noslēpt. Tad persona dodas uz kādu no mūsu bankām, kur ir iespējams noīrēt seifu. Kas glabājas seifā, to neviens nezina," stāsta Podiņš.
Pagājušajā gadā no banku seifiem VID konfiscēja noziedzīgi iegūtus līdzekļus 1,4 miljonu eiro apmērā. Atšķirībā no bankas pakalpojumiem, īrējot seifu, personības identificēšana nav obligāta, neviens nepārbauda, kas un ko tajā liek un kas paņem. Visa informācija ir konfidenciāla. Tādēļ klienti seifos glabā visu, ko vien vēlas, un jebkādos apmēros. VID atzīst, ka tas nopietni apgrūtina izmeklēšanu.
Pagājušajā nedēļa spēkā stājās Kredītiestāžu likuma grozījumi, kuri nosaka, ka tām ir jāsniedz ziņas par klientu individuālajiem seifiem. Tiesa, tas skar nevis seifu saturu, bet gan tikai to, kas šo seifu ir noīrējis.
