RĪGA, 27. augusts – Sputnik. Latvijas lidsabiedrības airBaltic konsolidētie zaudējumi 2020. gada pirmajā pusgadā sastādīja gandrīz 185 miljonus eiro, vēsta Dienas Bizness.
Pirmajā pusgadā grupas ienākumi sastādīja 82,5 miljonus eiro, kas ir par 62% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz 7 reizes un sastādīja 184,77 miljonus eiro.
Šī gada pirmajā pusgadā airBaltic pārveda 810 317 pasažierus, kas ir par 64% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn. Reisu skaits samazinājies par 58% - līdz 12 501 lidojumam.
"Lai cīnītos ar šo krīzi, mēs operatīvi samazinājām darbības apjomu un izmaksas, koriģējām biznesa plānu "Destination 2025 CLEAN", kā arī nodrošinājām finansējumu no mūsu akcionāriem," paziņoja lidsabiedrības izpilddirektors Martins Gauss.
Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka Eiropas Komisija atļāva ieguldīt Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic pamatkapitālā 250 miljonus eiro, novedot valsts daļu kompānijā līdz 91%. Galvenos nacionālās lidsabiedrības atbalstīšanas nepieciešamības iemeslus nodefinēja Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits: "airBaltic un aviācijas nozare kopā Latvijā rada 2,5% no IKP (2018. gada dati). Kumulatīvais efekts no tās darbības līdz 2025. gadam sastāda aptuveni 5 miljardus eiro. No airBaltic ir atkarīgs arī veiksmīgs Rīgas lidostas darbs, jo ārvalstu pārvadātāji nav ieinteresēti tik blīva tīkla uzturēšanā, kādu nodrošina airBaltic. Tā ir lielākā reģiona kompānija, kurai līdzīgas nav nedz Lietuvā, nedz Igaunijā."
Pēc Linkaita sacītā, Eiropas Komisijas lēmumu veido "ļoti biezs dokuments", kura galvenā doma ir tāda, ka valstij ir jāatgūst līdzekļi, kas ir ieguldīti airBaltic, 5-7 gadu laikā.
"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti laikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," sacīja ministrs.
Runājot par šīs naudas atgūšanas veidiem, Linkaits paziņoja, ka jau pirms Covid-19 izraisītās krīzes airBaltic vadība strādāja pie starptautiskā publiskā akciju piedāvājuma, jeb IPO. "Šie darbi tiks turpināti, un tiks piesaistīti konsultanti, kuri izvērtēs, kurā brīdī ir pareizāk piedāvāt aviokompānijas akcijas privātajiem investoriem. Tas lielā mērā būs saistīts ar to, kā kopumā attīstīsies situācija aviācijas nozarē," uzsvēra Linkaits.
Latvijai pēc gada jāprezentē plāns Eiropas Komisijai. "airBaltic vadība ar konkrētu piedāvājumu nāks pēc sešiem mēnešiem, un mēs gatavosimies arī pietiekami ilgām diskusijām valdībā," piebilda ministrs.
