RĪGA, 25. augusts - Sputnik. Krievijas un ASV līgumam par stratēģisko uzbrukuma ieroču ierobežošanu (START) vēl joprojām ir izredzes uz pagarināšanu, tomēr vienīgi uz īstu termiņu, nevis uz pilnvērtīgu piecu gadu termiņu, sarunā ar RIA Novosti savu viedokli pauda Kārnegija-Cinhua Pasaules politikas centra zinātniskais līdzstrādnieks Čžao Tuns.
"Jautājums par to, vai augstu stāvošiem Krievijas un ASV diplomātiem izdosies noregulēt savas domstarpības, nav tik svarīgs, kā jautājums, vai abu valstu vadītāji – prezidenti Vladimirs Putins un Donalds Tramps – panāks izpratni un principiālu viedokli par līguma pagarināšanu," konstatēja Čžao Tuns.
Eksperts atzīmēja, ka "prezidenta Trampa viedoklis šajā jautājumā varētu būt saistīts ar viņa domām par to, vai progress ar Krieviju jautājumā par sadarbību bruņojuma kontroles jomā varēs celt viņa iekšējo popularitāti pirms vēlēšanām novembrī".
"Ņemot vērā šos politiskos apsvērumus, vēl aizvien pastāv iespēja, ka līgums START tiks pagarināts, tomēr, iespējams, tikai uz īsu laika periodu, nevis uz pilniem pieciem gadiem," viņš norādīja.
17.-18. augustā Vīnē notika Krievijas un ASV konsultāciju kārtējais raunds par stratēģisko stabilitāti un bruņojuma kontroli. Delegācijas vadīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs un ASV prezidenta speciālais pārstāvis bruņojuma kontroles jomā Maršals Bilingslijs.
Līgums par stratēģisko uzbrukuma ieroču ierobežošanu (START) ir vienīgais spēkā esošais Krievijas un ASV līgums par bruņojuma ierobežošanu. Tā termiņš beidzas 2021. gada 5. februārī. Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau ierosinājis pagarināt līgumu uz pieciem gadiem bez iepriekšējiem noteikumiem.
Jautājums par Ķīnas dalību
ASV administrācija dažādos līmeņos akcentē nepieciešamību iesaistīt Ķīnu pārrunās, lai izstrādātu jaunu trīspusēju kodolvienošanos starp Krieviju, Ķīnu un ASV. Pekina ieceri konsekventi noraida.
Aizvadītajā nedēļā kļuva zināms, ka ASV mainījušas stratēģiju pārrunās par kodolbruņojumu. Tagad Vašingtona vairs nepieprasa obligātu Ķīnas iesaistīšanos pārrunās ar KF, - tā vēlas vispirms panākt "politisku vienošanos" ar Maskavu, bet iesaistīt Pekinu plānots vēlāk.
Čžao Tuns, atbildot uz jautājumu, kāpēc ASV pieprasa iesaistīt tieši Ķīnu, nevis visas valstis uzreiz, kuru rīcībā ir kodolieroči, paziņoja:
"No ASV viedokļa, Ķīna pēdējos gados kļuvusi par trešo lielāko kodolvalsti pasaulē, bet vēl svarīgāk ir tas, ka laikā, kad pārējās kodolvalstis Kodolieroču neizplatīšanas līguma ietvaros savu kodolieroču skaitu pēdējos gadu desmitos samazinājušas, Ķīna savus spēkus audzēja."
Eksperts atzīmēja, ka Vašingtonu satrauc šī tendence – Ķīnas vienpusējā kodolspēka paplašināšana, jo, pateicoties lielākam un diversificētam kodolarsenālam, Pekina varēs pieņemt arī agresīvāku kodolpolitiku un radīt nopietnākus draudus ASV un to sabiedrotajiem. Par to Vašingtona ir nobažījusies.
"Šī iemesla dēļ ASV vēlas piesaistīt Ķīnu, pirms paplašināt bruņojuma kontroles režīmu un iekļaut tajā arī mazākus spēles dalībniekus," viņš piezīmēja.
