RĪGA, 24. augusts — Sputnik. Sēņotāji mežos uzvedas kā barbari – par to savu sašutumu intervijā radio Baltkom pauda Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.
Viņš atzīmēja, ka dažviet pēc "kluso medību" mīļotāju iebrukuma meža vietā paliek uzarts lauks – melna zeme. Un tas nav pieļaujams.
Tāda uzvedība ir ārpus likuma, uzsvēra Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors. Viņš informēja, ka visi, kas pārkāpj izturēšanās noteikumus mežā, par tādu barbarismu var tikt saukti pie atbildības.
Svilāns piezīmēja, ka barbarisko uzvedību parasti atļaujas cilvēki, kuri paraduši ik dienas mainīt sēņošanas vietu. Šodien viņi sēņo te, rīt – citviet, un viņiem ir vienalga, ko viņi atstāj aiz sevis.
Savukārt uzmanīgi un rūpīgi sēņo cilvēki, kuri parasti staigā uz vienām un tām pašām vietām.
Pirmie par barbarisko izturēšanos mežā sēņu sezonas karstumā stāstīja paši sēņotāji – sociālajos tīklos parādījās ziņas, ka cilvēki izdūrušies izrautām sūnām un citiem nepatīkamiem "pārsteigumiem", ko sagādājuši priekšgājēji.
Par barbarismu bija sašutuši arī speciālisti. Piemēram, Latvijas Mikologu biedrības vadītāja Diāna Meiere uzsvēra, ka pret sēnēm jāizturas ar cieņu, kā pret Dabas daļu, nevis tikai ātri jānošņāpj un jāliek pannā. Viņa atgādināja, ka nevajag lasīt pavisam mazas gailenītes, bojājot augsni. Nevajag nest uz mežu grābekli, lai tiktu pie labākajām sēnēm. Tomēr cilvēki joprojām rīkojas pa savam.
Līdzīgu viedokli pauda Dabas muzeja mikoloģe Inita Daniele. Viņa nosauca tādus sēņotājus par nesātīgiem.
Tāda attieksme var iznīcināt micēliju, un tad nekas vairs netiks ne tikai citiem sēņotājiem, bet arī pašiem vandāļiem, turklāt arī viņiem var klāties plāni – kad sēnīte ir ļoti maza, tā var līdzināties citām un, iespējams, tā būs indīga.
