Līdz prezidenta vēlēšanām atlikušajā laikā Donalds Tramps var paziņot par ASV izstāšanos no NATO, pastāstīja bijušais ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons. Pēc savas aiziešanas no Baltā nama Boltons jau nācis klajā ar virkni skaļu pret Trampu vērstu paziņojumu, šīs, protams, ir skandālozākais, raksta kolumnists Pjotrs Akopovs RIA Novosti vietnē.
Skaidrs, ka nekas tamlīdzīgs nenotiks, bet interesanta ir pati Boltona loģika. Viņš uzskata, ka līdz vēlēšanām atlikušajos nepilnos divarpus mēnešos pastāv ļoti liela varbūtība, ka Tramps sagādās visiem "oktobra pārsteigumu" (proti kaut ko tādu, kas izdarīts burtiski pirms balsošanas 3. novembrī un spēj ietekmēt vēlēšanu rezultātus):
"Pirms vēlēšanām palikuši vēl ir aptuveni trīs mēneši, bet no Amerikas politikas viedokļa tā ir mūžība. Viņš var pieņemt lēmumu par visu ASV militāro spēku izvešanu no Afganistānas. Vai paziņot par izstāšanos no NATO."
Par vēl vienu iespējamo Trampa priekšvēlēšanu trumpi, pēc Boltona domām, var kļūt ceturtais samits ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu, kurā tiks "izsludināts miers" Korejas pussalā un tiks izbeigta Phenjanas kodolieroču programma.
Visi trīs Boltona nosauktie varianti nedarbojas: lai gan Tramps pēc nākšanas pie varas devis mājienu par iespēju izstāties no NATO, tas bija tikai veids, kā piespiest Eiropas sabiedrotos palielināt aizsardzības izdevumus. Trampa priekšstatā par pareizo miera kārtību Amerikai patiešām nav vajadzīgs nekāds Ziemeļatlantijas pakts, tomēr viņš negrasās to lauzt (nemaz nerunājot par to, ka Kongress bloķēs šādu mēģinājumu).
Tikšanās ar Kimu būtu neiespējama tehniski - pēc trim samitiem Savienotās Valstis nav sākušas mīkstināt sankcijas, Phenjana uzskata, ka amerikāņu pieeja nav nopietna, un tagad vienkārši atteiksies runāt ar Trampu.
Ziņas par karaspēka izvešanu no Afganistānas jau nākušas klajā – pēc martā noslēgtās vienošanās ar "Taliban" Vašingtons apņēmās aiziet 14 mēnešu laikā. Jā, termiņi ir atkarīgi no iekšējām Afganistānas sarunām un noregulēšanas, un var mainīties, bet karaspēks jau dodas prom. Nesen valsts sekretārs Pompeo paziņoja, ka kontingents jau ir samazināts uz pusi, un tiks izvests pilnībā līdz 2021. gada maijam.
Bija ziņojumi par to, ka līdz novembrim paliks aptuveni četri tūkstoši, lai gan talibi pavisam nesen apgalvoja, ka pilnīga izvešana varētu notikt pirms vēlēšanām un viņi to būtu sveikuši. Bet Tramps neuzdrošināsies riskēt - izvest visus līdz novembrim un saņemt Kabulā kādu spēcīgu teroraktu pret amerikāņiem – tas viņam nepavisam nav vajadzīgs. Tātad Afganistānas tematu Tramps priekšvēlēšanu plānā jau ir izspēlējis.
Tomēr pati "oktobra pārsteiguma" ideja ir ticama, lai arī Boltona varianti nav reāli. Ko tad Tramps varētu pastrādāt ārpolitiskajā frontē?
Savādi gan, bet viņš prāto par tikšanos ar Vladimiru Putinu. Tas taču ir neprāts — Trampu četrus gadus apsūdz "krievu sakaros", bet viņš pirms vēlēšanām tiekas ar Krievijas prezidentu?
Lieta tāda, ka "krievu kārts" demokrātu rokās jau sen vairs nedarbojas - tieši tagad Tramps sāk atšķetināt lietu par sazvērestību pret viņu 2016. gada vēlēšanu laikā. Proti, publiskot kaut daļu no tā, ko padarījusi Obamas-Baidena administrācija un specdienesti, fabricējot lietu par Trampa "krievu sakariem".
Rudenī notiks debates senātā, kurās aicināti liecināt vairāki Obamas administrācijas pārstāvji - viņiem būs jāpaskaidro, pēc kā pavēles viņi sarīkojuši "Trampa medības". Tāpēc sabiedrības uzmanības centrā vairs nebūs Trampa mītiskie "krievu draugi", bet viņa reālie no "Vašingtonas purva" izvilktie "amerikāņu ienaidnieki".
Šajā fonā demokrāti vairs nespēs sarīkot ierasto histēriju par to, ka Tramps atkal kaut ko nodevis Putinam. Arī pati tikšanās iecerēta kā "izrāviens".
Nesen informācija par to tika "nopludināta" NBC News. Saskaņā ar to Tramps paziņoja saviem palīgiem, ka vēlas sarīkot tikšanos ar Putinu pirms prezidenta vēlēšanām.
"Pēc viņu vārdiem, amerikāņu administrācijā par tikšanās mērķi tiks uzskatīts paziņojums par progresa sasniegšanu jaunajos ASV un Krievijas līgumos par kodolieroču kontroli. Viens no izskatāmajiem variantiem paredz, ka prezidenti varētu parakstīt turpmāko soļu plānu pārrunās par START pagarināšanu — līguma termiņš beidzas jau 2021. gada pavasarī.
Pēc televīzijas kanāla sarunbiedru vārdiem Tramps apsver tikšanos ar Putinu kā iespēju nostiprināt savas pozīcijas cīņā par prezidenta krēslu, kā arī demonstrēt, ka viņš ir spējīgs noslēgt vienošanos. Pēc NBC datiem, Trampa administrācija izskata dažādus prezidentu tikšanās scenārijus, rūpīgi izvēloties samita datumu un vietu. Viens no variantiem varētu būt Ņujorka, kur Putins un Tramps var aprunāties jau nākamajā mēnesī."
Šo informāciju, tiesa, operatīvi atspēkoja Baltajā namā - nacionālās drošības padomnieks Roberts O'Braiens paziņoja: "Mēs neplānojam samitu ar Vladimiru Putinu pirms vēlēšanām." Tramps nelūdza tikšanos ar Putinu, teica padomnieks, piebilstot:
"Tomēr mēs būtu priecīgi, ja Vladimirs Putins kādreiz ierastos šeit, lai, ceru, parakstītu lieliskas vienošanās par bruņojumu kontroli, kas aizsargā amerikāņus un aizsargā krievus. <…> Mums gribētos labākas attiecības ar Krieviju. Mums gribētos, lai mums būtu vienošanos ar Krieviju par bruņojumu kontroli. <…> Taču tas ir atkarīgs no Krievijas. Viņiem ir jāizlemj, kā viņi virzīsies tālāk šajā jautājumā."
Tomēr par O'Braiena atspēkojumu nevajadzētu uztvert pārāk burtiski – "oktobra pārsteigums" ir pārsteigums, jo tas ir pasniegts īsi pirms vēlēšanām. Neko efektīvāku Tramps vairs nevarēs izdomāt.
Tramps un Putins vienojas par START pagarināšanu - tā arī būs sensācija, jo līgums jau ir gandrīz apglabāts. Lūk, arī atbilde demokrātiem, kuri (atklāti sakot, tāpat kā daži republikāņi) uzstājas par līguma pagarināšanu, apsūdzot Trampu bezatbildībā.
Līguma pagarināšana atbilst gan ASV, gan Krievijas interesēm, bet Maskava jau sen ierosinājusi to darīt, bet amerikāņi vēlējās piesaistīt līguma pagarināšanai Ķīnu. Tam nebija nekādu izredžu, bet Vašingtona to pieprasīja. Tikai nesen Savienotās Valstis vienojušās par pārrunām, un pirms pāris dienām Vīnē noritēja kārtējais raunds.
Ja amerikāņi gribēs, vienoties par kopīgiem pagarināšanas principiem var līdz novembrim, un tas jau ir lielisks iemesls divu prezidentu sarunai, kuri šogad vēl nav tikušies, jo pandēmija piebremzēja visas starptautiskās sarunas.
Ja nebūtu pandēmijas, tad septembrī varētu notikt "Lielā piecnieka" samits - iniciatīvu, ko vēl janvārī izvirzīja Vladimira Putins, atbalstīja visas lielvalstis. Pat pēc pandēmijas sākuma tām vēl bija iespēja sapulcēties septembrī Ņujorkā ANO Ģenerālās Asamblejas jubilejas sesijas laikā, bet turpmākā ASV un Ķīnas attiecību saasināšanās (Trampa administrācijas antiķīnas priekšvēlēšanu retorikas dēļ) padarīja gandrīz neiespējamu Sji Dzjiņpina vizīti Amerikā.
Pie tam Vladimirs Putins nesen piedāvāja organizēt "Lielā piecinieka" tikšanos tiešsaistes formātā un tajā apspriest situāciju ap Irānas kodoldarījumu, kas pasliktinās ASV vainas dēļ. Turklāt "piecniekam" būtu pievienojušies arī Vācijas (jo tā ir ES prezidējošā valsts) un Irānas līderis. Bet Tramps atteicās - šajā kompānijā ar savu Irānai naidīgo nostāju viņš būtu mazākumā, bet tāda "Amerikas izolācijas" demonstrācija viņam pašlaik nepavisam nav vajadzīga. "Ar tādu tikšanos jāgaida līdz vēlēšanām, - teica Tramps. - Irāna ļoti vēlas, lai es zaudētu."
Proti, neviens no mēģinājumiem sapulcēt "Lielo piecnieku" nevainagojas ar panākumiem. Turklāt ne tikai Trampa vainas dēļ — pat "Lielā septiņnieka" samits šogad, visticamāk, nenotiks. Sākumā tas tika pārcelts no vasaras uz rudeni, bet vēlāk noskaidrojās, ka Angela Merkele septembrī negrasās braukt uz ASV. Formāli pandēmijas dēļ, bet drīzāk tāpēc, kā līdzīgi daudziem gaida Trampa sakāvi.
Tramps turpina runāt par savu vēlmi aicināt uz "Lielo septiņnieku" Indijas, Dienvidkorejas, Austrālijas un Krievijas līderus, taču nedz Putins vēlas piedalīties šādā sanāksmē, nedz lielākā daļa "septiņnieka" vēlas atjaunot Krieviju savā klubā. "Septiņnieka" samitus Tramps tagad gatavojas organizēt tikai pēc vēlēšanām, un skaidrs, ka tās notiks tikai viņa uzvaras gadījumā, ja viņa uzvaru atzīs demokrāti un pārējo pasaules valstu līderi.
Arī galvenajam ikgadējam pasaules samitam – G20 būtu jānotiek novembrī Saūda Arābijā. Bet te viss atkarīgs nevis no novembra vēlēšanu rezultātiem, bet gan no pandēmijas un izolācijas. Visticamāk, pasaules līderi līdz tam laikam tomēr izšķirsies par personisku kontaktu, un tad novembra tikšanās kļūs par visneparastāko samitu visneparastākajā gadā jaunākajā vēsturē.
Ja Tramps tiks pārvēlēts (pagaidām tieši tā izskatās) un spēs aizstāvēt savu uzvaru (tas gan nav prognozējams), novembrī Rijādā viņš būs galvenais varonis. Visi viņu apsveiks, tikai daži līderi viņu cildinās ar slēptu neapmierinātību, citi – neliekuļoti. Starp pēdējiem būs arī Vladimirs Putins, un, atšķirībā no izdomātās "palīdzības" iepriekšējās vēlēšanās, tagad Putins patiešām var palīdzēt Trampam uzvarēt.
