RĪGA, 22. augusts — Sputnik. Augsti stabilu perovskitu rūpnieciskās sintēzes metodi izstrādājuši Urālu federālās universitātes zinātnieki sadarbībā ar kolēģiem no Indijas. Autori stāsta, ka tā paver iespējas efektīvi izmantot šīs vielas, ko žurnāls Science atzīst par "revolucionāru materiālu" enerģētikā un elektronikā. Pētījumu rezultāti publicēti žurnālā Materials Science in Semiconductor Processing.
Perovskiti ir minerālu klase ar psiedokubisku kristālisko struktūru. No 2012. gada persovskiti tiek aktīvi pētīti kā ārkārtīgi perspektīvs materiāls vairākās nozarēs, ir īpaši Saules enerģētikā.
Šobrīd perovskitu elementu lietderības koeficients sastāda jau aptuveni 25% - tas salīdzināms ar pusvadītājiem, taču to izgatavošanas tehnoloģija ir daudz vienkāršāka. Pie tam tos iespējams izvietot uz jebkuras elastīgas pamatnes – no papīra lapas līdz apģērbam.
Tiesa, perovskitu praktiskais pielietojums līdz šim ir ierobežots, jo pašreizējās ražošanas metodes nenodrošina nepieciešamo materiāla stabilitāti. Istabas temperatūrā perovskita plēves degradē dažu stundu laikā.
UFU un Satjabama Zinātnes un tehnoloģijas institūta (Indija) speciālistu izstrādātā perovskitu pulvera forma ir pietiekami stabila tehniskas ekspluatācijas vajadzībām. Zinātnieki norāda, ka materiāla īpašības nav mainījušās gadu ilgos novērojumos, stāsta RIA Novosti.
"Faktiski mēs esam pirmie, kas atraduši perovskitu liela mēroga ražošanas metodi. Vielas stabilitāte tiek palielināta, pateicoties augstam kristāliskumam un graudiņu šķautņu samazināšanai. Tas paver plašas iespējas tamlīdzīgu materiālu pilnvērtīgai pielietošanai nākotnē," pastāstīja pētījuma autors, UFU Magnētisma un magnētisko nanomateriālu katedras zinātniskais līdzstrādnieks Ražešs Kumars Manavalans.
Ar augstas temperatūras pretšķīšanas ķīmisko apstrādi zinātniekiem izdevies sintezēt perovskitu pulveru sēriju: MAPbI3, MAPbBr3, FAPbI3, FAPbBr3, CsPbI3 un CsPbBr3. Autori paskaidroja, ka tāda ražošanas metode ir ļoti vienkārša un neaizņem ilgu laiku.
Darba gaitā UFU speciālisti izpētīja iegūto vielu strukturālās, optiskās, morfoloģiskās īpašības, turklāt pirmo reizi izpētīta no temperatūras atkarīgā perovskitu fāzes pāreja.
Nākotnē zinātniskais kolektīvs plāno pilnveidot tehnoloģiju komerciālai realizācijai.
