RĪGA, 18. augusts – Sputnik. Krievijas vēstniecība Igaunijā nosodīja pieminekļa "mežabrāļiem" svinīgo atklāšanu valstī.
Šonedēļ Lūlupes ciemā Sāremā salā atklāts piemineklis vienam no vislabāk pazīstamajiem valsts "mežabrāļiem" un viņa komandai. Piemineklī iegravēts vienības "lidojošā nāve" komandiera Elmāra Ilpas vārds, kā arī Redezes Tomsones (vienīgā sieviete vienībā) un Fēliksa Vahtera Aleksandra Tūlinga vārdi – viņi gāja bojā kopā ar Ilpu vienības likvidācijas operācijā 1950. gadā. Pieminekļa atklāšanas ceremonijā piedalījās Igaunijas parlamenta spīkers Henns Pīluāss (EKRE), kurš nodēvēja "mežabrāļus" par brīvības cīnītājiem.
Krievijas vēstniecība atzīmēja sociālajos tīklos, ka 2020. gads iekļuvis Eiropas un Pasaules vēsturē kā Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienas gads, taču Igaunijā šajās dienās atcerējās par citu datumu – pirms 70 gadiem IPSR VDM darbinieki Sāremā likvidēja Ilpa bandu.
"Atklāšanas ceremonijā skanēja daudz vārdu par "mežabrāļiem" kā par brīvības cīnītājiem. Šajā pārsteidzošajā juceklī tiek nivelētas šo bandītu pastrādāto noziegumu pēdas, tostarp pret pašiem igauņiem, kurus šie "brīvības cīnītāji" turēja aizdomās par sadarbību ar "okupācijas varasiestādēm". Uzskatām, ka šāda veida "pagodinājumi" spēj tikai un vienīgi sašķelt Igaunijas sabiedrību. Tapāt ārpus Igaunijas nesapratīs kriminālnoziedznieka, bet pēcāk bēdīgi slavenā sadista un asinskārās slepkavas, nostādīšanu nacionālo varoņu kārtā," teikts Krievijas diplomātiskās misijas paziņojumā.
Jau jaunības gados, pirmskara Igaunijā, Elmāram Ilpam radās nopietnas problēmas ar likumu. Vāciešu okupētajā Igaunijā viņš tika iesēdināts aiz restēm par pastrādātajām zādzībām, kas, tiesa, jau pēc Igaunijas atbrīvošanas palīdzēja viņam uzdot sevi par vācu okupācijas upuri.
"Īsāk sakot, parasta sīka kriminālnoziedznieka liktenis. Taču "tautas varoņa" meklējumiem, kā noskaidrojies, derēs arī šāds radošums. Un tādēļ te ir gan piemineklis, gan militārie apbalvojumi," norāda vēstniecība.
Tāpat vēstniecība atgādināja, ka 2,5 gadu laikā vien Igaunijā (no 1944. gada oktobra līdz 1947. gada janvārim) "mežabrāļi" nogalināja 544 cilvēkus, no kuriem 456 bija civilpersonas. Viņus "mežabrāļi" nogalināja ar īpašu nežēlību, pirms nāves spīdzināja un mocīja.
Par "mežabrāļiem" tika dēvētas nacionālistiskās grupas, kas cīnījās pret padomju varu 40.-50. gados Baltijas valstu teritorijā un atbalstīja to valstiskās neatkarības atjaunošanu.
Pārsvarā "mežabrāļi" aizgāja partizānos pēc Igaunijas atbrīvošanas no fašistiem 1944. gadā cerībā izvairīties no soda par vācu okupācijas laikā pastrādātajiem noziegumiem: viņi piedalījās civiliedzīvotāju, arī ebreju masu slepkavībās. "Mežabrāļi" organizēja vienības cīņai pret komunistiem un terorizēja padomju dzīve lojālos mierīgos iedzīvotājus.
"Mežabrāļu" kopskaits Igaunijā pēckara gados sasniedza 30 tūkstošus. Kustība saruka 1953, gadā, tomēr pēdējais "mežabrālis" Augusts Sabe tika likvidēts sadursmē ar VDK darbiniekiem tikai 1978. gada septembrī.
