RĪGA, 13. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Iespējams, ka jau no jaunā gada tehniskās apskates (TA) pakalpojumus Latvijā sāks sniegt tikai privātuzņēmumi.
Pašlaik Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) piedalās četru uzņēmumu kapitālā ar privāta kapitāla dalību "Auteko & TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests". Šīs kompānijas nodrošina darbu 31 tehniskās apkopes stacijā visā Latvijā.
Spriežot pēc publisko reģistru informācijas, vecākā no šīm kompānijām ir "Auteko & TUV Latvija", kur 49% kapitāla pieder vācu uzņēmumam "TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland" un 51% - CSDD. Pērn kompānija uzrādīja peļņu 1,34 miljonu eiro apmērā pie 7,5 miljonu eiro apgrozījuma.
"Autests" reģistrēta 1998. gadā, un 80% tā kapitāla pieder "Ogres servisa centrs". Vienīgais "Ogres servisa centrs" īpašnieks ir tā pati vācu firma "TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland". "Autests" peļņa pērn sastādīja 331 750 eiro pie 2,081 miljona eiro apgrozījuma. "Scantest" parādījās 1997. gadā, un, izņemot CSDD (20%), tās dibinātāju sarakstā ir zviedru forma "Carspect group" (51%) un "CA 88" (29%). Pelņa pērn sastādīja 902 699 eiro pie 3,71 miljona eiro apgrozījuma.
"Venttests" tika reģistrēta 1998. gadā, savukārt tās dibinātāji ir CSDD un Ventspils pilsētas dome. Uzņēmuma peļņa pērn sastādīja 66 624 eiro.
Visus šos gadus, kuru laikā pastāv šī tehniskās apskates iziešanas sistēma – CSDD stacijās, kuras, pēc būtības, ir privātas kompānijas ar valsts kapitāla dalību, – sabiedrība nezuda šaubas par pretendentu atlases objektivitāti šim ienesīgajam biznesa veidam. Tika uzskatīts (un joprojām tiek uzskatīts), ka šie uzņēmumi ir izdevīgs bizness personām, kuras ir tuvas valdošajām partijām: valsts kapitāla izmantošana mākslīga monopola apstākļos. Tikai brīvā tirgus principi vienotajā Eiropā arvien vairāk nomāc TA staciju īpašnieku ienesīgo darbu. Ja spriež pēc augstākminētajiem uzņēmumu peļņas rādītājiem, var secināt, ka autoīpašnieki pārmaksāja un turpina pārmaksāt par viņiem uzspiestajiem TA pakalpojumiem.
Arī CSDD rīkoto konkursu caurspīdīgums izraisa šaubas. Tā, nesen Konkurences padome paziņoja, ka CSDD 2016. gadā sarīkotais automobiļu numurzīmju izgatavošanas konkurss faktiski tika sarīkots vienas firmas interesēs, kura arī kļuva par uzvarētāju. Prasības tika sastādītas tādā veidā, lai ierobežotu pretendentu skaitu. Rezultātā numurzīmju izgatavošanas tiesības ieguva vācu uzņēmums, kurš piedāvāja par vienu numurzīmi cenu, kas bija 5 reizes augstāka, nekā kaimiņvalstīs.
Koncepcija, kuru Ministru kabineta izskatīšanai piedāvāja Satiksmes ministrija (un kura tika apstiprināta), paredz, ka līdz šī gada 30. novembrim CSDD jāorganizē izsoles un jāpārdod savas kapitāldaļas privātos uzņēmumos. Pēc tam Latvijā tiks organizēti jauni tehniskās apskates iziešanas noteikumi. CSDD nodrošinās uzraudzības funkciju un "pirks privātuzņēmumu pakalpojumus".
Komentējot Ministru kabineta lēmumu, Konkurences padomes vadītāja vietas izpildītājs Jānis Račko paziņoja: "Mēs priecājamies par šo lēmumu, vienīgi nesaprotam, kāpēc tas netika pieņemts pirms 20 gadiem." Ar to tiek domāts, mākslīgais monopols, kurš izveidojās par spīti likumdošanai TA iziešanas jomā, pastāvēja Latvijā vairākas desmitgades.
Taču kurš izsniegs "uzlīmes" autoīpašniekiem un cik daudz uzņēmumiem uzticēs šo biznesu – pagaidām nav skaidrs. No tā, kas tika teikts Ministru kabineta sēdē, var pieņemt sekojošo: Latvija negrasās iet pa Lielbritānijas vai Nīderlandes ceļu, kur tehnisko apskati var iziet jebkurā sertificētā autoservisā.
Nekontrolējamā TA punktu skaita izaugsmē nav ieinteresēta arī pati Ceļu satiksmes drošības direkcija. CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks atzīmēja, ka, pirmkārt, pārāk lielu "uzlīmes izsniedzošo" firmu skaitu būs grūti kontrolēt. Palielināsies ar TA iegūšanu saistītās korupcijas risks, un tas ietekmēs ceļu satiksmes drošību kopumā. Otrkārt, jo vairāk firmu strādā šajā tirgū, jo, attiecīgi, mazāk klientu būs katrai no tām. Rezultātā, daudzi uzņēmumi sāks strauji celt TA procedūras cenas, lai nodrošinātu sev ienākumus.
Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzskata, ka pārāk liels TA pakalpojumu sniegšanas firmu skaits negatīvi ietekmēs nodokļu summu, kurs valsts budžets saņem no ikgadējās tehniskās apskates procedūras.
Patlaban likumā noteikts, ka ikgadējās TA pakalpojumus nevarēs sniegt autoservisi, jeb tie, kas nodarbojas ar mašīnu remontu. Tas būs jādara tikai speciāli uz TA pakalpojumiem orientētiem uzņēmumiem. Ierēdņu paziņojumi ļauj pieņemt, ka CSDD iziešana no uzņēmumu kapitāla ne īpaši liberalizēs tirgu – gala patērētājam diez vai ir vērts cerēt, ka TA staciju skaits Latvijā strauji pieaugs, savukārt šīs procedūras cenas – pazemināsies. Lai gan par dārgu tehniskās apskates procedūru autoīpašniekiem padara ne tik daudz pats pārbaudes pakalpojums, bet gan ar automobiļa uzturēšanu saistītie nodokļi un nodevas.
