RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas un Zviedrijas ĀM vadītāji aicināja Baltkrievijas varasiestādes uzsākt dialogu ar opozīciju, tiek ziņots Latvijas ĀM mājaslapā.
Vakar Rīgā atzīmēja Latvijas un Krievijas Miera līguma parakstīšanas simtgadi. Pēc Latvijas ĀM vadītāja Edgara Rinkēviča ielūguma Rīgā ieradās Igaunijas ārlietu ministrs Urmas Reinsalu, Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs un Somijas ārlietu ministrs Pekka Hāvisto. Rinkēvičs savā Twitter lapā atzīmēja, ka veica ar kolēģiem "produktīvas diskusijas".
Visticamāk, par vienas šādas diskusijas tematu kļuva savstarpējs astoņu valstu paziņojums. (Atzīmēsim, ka Polijas ĀM vadītājs to neparakstīja).
Thanks to my colleagues 🇵🇱 FM #Czaputowicz, 🇫🇮 @Haavisto and 🇪🇪 @UrmasReinsalu for wonderful day in Riga marking Centennial of Latvian-Russian Peace Treaty, we also had very productive discussions pic.twitter.com/GSL3ElRAlc
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) August 11, 2020
"Mēs mudinām Baltkrievijas iestādes pārtraukt politisko oponentu vajāšanu, nekavējoties atbrīvot visus netaisnīgi aizturētos un ievērot cilvēktiesības un brīvības. Mēs aicinām Baltkrievijas valdību nekavējoties iesaistīties atklātā politiskā domu apmaiņā ar opozīciju, lai izvairītos no turpmākas vardarbības," teikts savstarpējā astoņu valstu paziņojumā.
ĀM vadītāji apgalvo, ka prezidenta vēlēšanas, kuras Baltkrievijā notika 9. augustā, neatbilda Baltkrievijas starptautiskajām saistībām un pasaules atzītajiem demokrātijas un likuma augstākās varas standartiem, kā arī nebija brīvas un taisnīgas. Tāpat ārlietu ministri pauž nopietnas raizes saistībā ar vardarbību attiecībā pret demonstrācijām pēc vēlēšanām.
Tiesa, šo paziņojumu parakstījušo valstu pozīcija nesakrīt pilnībā. Ja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda iepriekš aicināja Eiropas Savienību "ar visu nopietnību runāt par sankcijām pret Baltkrieviju", tad Latvijā uzskata, ka vēl nav aizgājis laiks priekš diplomātijas un politiskā dialoga – par to Rinkēvičs paziņoja preses konferencē.
"Mēs esam ieinteresēti, lai Baltkrievija būtu neatkarīga un suverēna valsts, kas attīstās atbilstoši tam, kā tās tauta to vēlas darīt. Mēs saprotam, ka situācija ir sarežģīta, un ir jātur vaļā komunikācijas kanāli gan ar valdību, gan opozīciju," sacīja viņš.
Taču Rinkēvičs neizslēdza iespēju, ka sankcijas tomēr var tikt ieviestas.
"Mēs paturam atvērtas visas iespējas, tostarp Eiropas Savienības instrumentu kastē ir arī sankcijas, gan personālās, gan ekonomiskās. Tās var tikt pielietotas, ja situācija pasliktinās un ja zināmas sarkanās līnijas tiek pārkāptas," teic viņš.
Pēc viņa sacītā, ES jāieņem šajā gadījumā aktīva pozīcija. No savas puses Latvija, Igaunija un Somija pievienojas Polijas aicinājumam sasaukt ārkārtas ES samitu saistībā ar situāciju Baltkrievijā.
Devītajā augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar precizētajiem CVK datiem, esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,08% balsu. Viņš vada valsti vairāk nekā 26 gadus. Otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 10,09%.
Devītā augusta vakarā vairākās Baltkrievijas pilsētās sākās masveida nesankcionētas protesta akcijas, kuru rezultātā tika aizturēti 3000 cilvēku, cietuši aptuveni 100 cilvēku. Protesti dažādās Baltkrievijas pilsētās turpinās joprojām.
