RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Krievija un Ķīna ir gandrīz divkārt samazinājušas dolāra izmantošanu abpusējos darījumos. Rezultātā abas valstis var izveidot "finansiālu aliansi", rakstā japāņu žurnālam Nikkei Alsian Review stāsta amerikāņu politologs Dmitrijs Saimss.
Viņš atzīmēja, ka 2015. gadā ASV valūtas daļa divpusējos darījumos sastādīja aptuveni 90%, bet tagad kritusies līdz 46%. pie tam eiro daļa sasniegusi vēsturisko maksimumu – 30%, tāpat kā nacionālās valūtas – 24%, vēsta RIA Novosti.
Krievijas zinātņu akadēmijas Tālo Austrumu institūta direktors Aleksejs Maslovs uzskata, ka atteikšanās no dolāra norēķinos tuvojas "izrāviena brīdim".
"Krievijas un Ķīnas sadarbība finanšu jomā liecina, ka tās beidzot atrod apstākļus jaunas alianses veidošanai. Daudzi gaidīja, ka valstis noslēgs militāru vai tirdzniecisko savienību, taču tagad viss liecina, ka tā būtu banku un finanšu alianse, jo tas var garantēt abu valstu neatkarību," viņš norādīja izdevumam.
Tā saucamās dedolarizācijas pirmsākumi meklējami 2014. gadā, kad Rietumi ieviesa sankcijas pret Krieviju. Savukārt Ķīnu pievienoties procesam piespieda prezidents Donalds Tramps, kurš pieteica Pekinai karu tirdzniecībā, stāsta raksta autors.
Process guva papildu impulsu, kad Trampa administrācija noteica nodevas Ķīnas precēm vairāku simtu miljardu dolāru apmērā. Tagad ne tikai Maskava, bet arī Pekina nolēma mazināt atkarību no dolāra, konstatēja Saimss. Rakstu pilnā apjomā publicējis portāls InoSMI.
Iepriekš Krievija un Ķīna vienojās par piekļuvi viena otras valūtai bez nepieciešamības pirkt to tirgū, kā arī vienojās par nacionālo valūtu izmantošanu abpusējos norēķinos. Pēc tam Krievijas Centrālā banka vairāk nekā par pusi samazināja aktīvus dolāros un iegādājās ceturto daļu pasaules juaņa rezervju.
Saskaņā ar pagājušā gada rezultātiem, preču apgrozījums starp Krieviju un Ķīnu pieaudzis par 3,4% un sasniedzis rekordlielu rādītāju – 110,75 miljardus dolāru.
