ASV Kongresa pētniecības grupa ziņojumā "Bruņotā konflikta pārskats Sīrijā un ASV reakcija" atzina, ka Maskavas atbalsts devis iespēju Sīrijas armijai atkarot lielāko daļu teritorijas un piespiest atkāpties nelikumīgos bruņotos formējumus. Par to, kam vēl pievērsuši uzmanību militārie analītiķi un kādas ir viņu prognozes, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.
Spēku izvietojums
Dokumentu ilustrē Sīrijas karte. Valsts centrālo, rietumu un dienvidu daļas kontrole Bašara Asada valdība, izņemot nelielu anklāvu pie Jordānijas robežas, kur atrodas ASV armijas bāze Tanfa. Idlibas reģionu (muhafaze) ziemeļrietumos kontrolē ekstrēmisti un Turcija. Teritorijas uz ziemeļiem un austrumiem no Eifratas – aptuveni trešā daļa valsts – ir kurdu rokās.
Analītiķi mazliet krāpjas, - šos rajonus faktiski kontrole Vašingtona. Amerikāņu skaits te nav liels – aptuveni 600 kareivji, ja ticēt pārskatam. Tomēr viņi ieņem pozīcijas ap galvenajām naftas atradnēm šajā ogļūdeņražiem bagātajā reģionā. Bez tam Sīrijas austrumos rīkojas vairāki simti privāto militāro kompāniju (PMK) kaujinieku. Dokumentā atzīmēts: oficiālā valdība uzskata, ka ASV militārā klātbūtne reģionā ir nelikumīga. Tomēr Vašingtona klāsta, ka naftas atradnes esot jāsargā no teroristiem.
Ziņojuma autori neslēpj, ka laiku pa laikam notiek sadursmes ar Asada armiju. Piemēram, viņi apgalvo, ka šī gada februārī kontroles postenī Kamišlu ciemā Sīrijas karavīri apšaudījuši ASV patruļu. Neviens nav cietis. Tāpat pieminēti aizvien biežākie Krievijas un ASV karavīru tiešas konfrontācijas gadījumi valsts ziemeļaustrumos.
Internetā publicēti jau aptuveni desmit video ieraksti, kuros redzams, kā ASV armijas bruņumašīnas cenšas bloķēt ceļu Krievijas kara policijas automašīnām. Par laimi, apšaudes nav notikušas.
Krievija neaizies
Kopumā amerikāņi atzīst, ka Izraēlas aviācijas uzlidojumi Irānas objektiem valstī un pret Krieviju vērstās sankcijas nav piespiedušas Maskavu un Teherānu atteikties no atbalsta sniegšanas Bašaram Asadam vai vismaz kaut kādā mērā samazināt palīdzību.
"ASV pārāk zemu novērtēja Maskavas iespējas un vēlmi izmantot Sīriju kā placdarmu savas ietekmes izplatīšanai Tuvajos Austrumos, - raksta analītiķi. – Iespējama arī tieša militāra sadursme ar Krieviju, Irānu vai to sabiedrotajiem. Turklāt jāsaprot, cik tālu Maskava var aiziet atbalsts sniegšanā savam sabiedrotajam Sīrijā."
Ziņojuma autori ar nožēlu konstatēja, ka kļūst aizvien grūtāk piespiest Damasku pie sienas. Frontes līniju izdevies attālināt no Sīrijas galvaspilsētas, pārsvarā – pateicoties Krievijas aviācijas un speciālo uzdevumu vienībām, un lielāko daļu valsts kontrolē "režīms". Bašara Asada politiskajiem pretiniekiem rokās vairs nav gandrīz nekādu trumpju. Vienlaikus kurdi pakāpeniski tuvinās Damaskai. Tātad centrālā valdība varētu atgūt arī valsts austrumus un ziemeļus.
ISIS* vēl joprojām ir bīstama
2018. gada decembrī Donalds Tramps paziņoja, ka ISIS* ir uzvarēta. Tomēr analītiķi uzskata, ka grupējums vēl nav sagrauts. ASV sabiedrotie ieņēma ISIS* pēdējos atbalsta punktus Sīrijā 2019. gada martā. Tomēr islāmisti saglabāja komandas struktūru un dumpinieku pārvaldi Sīrijā un Irākā. Tātad viņi vēl joprojām var organizēt sāpīgus triecienus.
"Tālākajā perspektīvā ISIS* liktenis Sīrijā ir atkarīgs no mūsu spējām izveidot valstī drošības iestādes, kas neļaus grupējumam atkal atgūt spēkus, - skaidro ziņojuma autori. – Tomēr "Islāma valsts"* draudi būs ilgi. Mums jāturpina sniegt atbalsts kurdiem, lai viņi cīnītos ar teroristiem."
Apdraudējumu rada arī gūstekņu nometnes, kurās patlaban ir aptuveni desmit tūkstoši ISIS* kaujinieku. Tās pārsvarā atrodas valsts ziemeļos – nometnes apsargā kurdu vienības. Ir arī nometnes ekstrēmistu ģimenes locekļiem. Lielākajā no tām – Holā ir aptuveni 66 tūkstoši teroristu sievu un bērnu. Analītiķi uzskata, ka kaujinieki turpina propagandu tajās, stiprina ieslodzīto cīņas sparu, bet ISIS* plāno uzbrukumus, lai atbrīvotu domubiedrus.
Kurdu vadība jau vairākkārt ziņojusi, ka spēku gūstekņu apsardzei tai nepietiek. Amerikāņi nesteidz palīgā – Vašingtona pieprasa, lai kaujinieku izcelsmes valstis repatriētu viņus mājās soda izciešanai. Tomēr neviens īpaši nevēlas atvest mājup "savējos" teroristus un visi izdomā dažādus ieganstus, lai izvairītos no tāda pienākuma.
Problemātiska province
Karstākais punkts ir Idlibas province. Tur patlaban strādā Sīrija, Krievija, Irāna un Turcija. ASV spēku šeit nav, taču amerikāņi vairākkārt uzbrukuši vienībām, kas saistītas ar "Al Kaidu"*. Nevalstiskos formējumus pārstāv grupējumi "Haijat Tahrir aš Šam"*, "Huras ad Din"*, "Sīrijas nacionālā armija", "Hesbollah" un citi. Provincē ir arī ISIS* kaujinieki.
"Idlibas ziemeļu rajoni ir vienīgais reģions, ko kontrolē opozīcijas spēki, - uzsvēra analītiķi. – Vietējie grupējumi ir vienības, kas palikušas no tiem, kuri meta izaicinājumu Damaskai 2011. gadā. No 5. marta Idlibā ir pamiers, par ko vienojušies Turcijas un Krievijas prezidenti. Viņu spēki kopā patrulē stratēģisko trasi M4."
Ziņojuma autori precizēja: pagaidām pamieru izdodas saglabāt, neskatoties uz kaujinieku apšaudēm. Tomēr Turcija vēl joprojām pārvieto uz Idlibu bruņotos spēkus un nesen apliecināja, ka ir gatava atsākt karadarbību. Tātad karš Sīrijā vēl nebūt nav beidzies.
*Teroristiska organizācija, aizliegta Krievijā un citās pasaules valstīs.
