RĪGA, 6. augusts – Sputnik. Eiropas Komisija aicināja visas Eiropas Savienības valstis ievērot ES Padomes ieteikumus braucienu ierobežojumu atcelšanas jautājumā. EK pārstāvis norādīja, ka brīvas pārvietošanās ierobežojumi ES ir jāizmanto tikai galējas nepieciešamības gadījumā.
Pēc ES robežu slēgšanas visiem kļuva skaidrs, kāda ir šī soļa cena, konstatēja ekonomikas zinātņu doktors, KF valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs.
"Eiropas valstu IKP lejupslīde pārsniedza 14% ceturksnī, tas ir ļoti daudz. Skaidrs, ka otru tādu slēgšanu Eiropas ekonomika neizturēs – tas būs Eiropas – pasaules līmeņa ekonomiskā spēka – gals. Šodien katras valsts vadībai ir tiesības pavaicāt saviem pilsoņiem, vai viņi vēlas, lai tas viss atkārtotos. Sabiedriskais viedoklis pauž, ka robežu slēgšana ir milzīgs ļaunums," Zubecs pastāstīja Sputnik Latvija.
Eksperts uzskata, ka patlaban ES izvēlas starp ienākumu kritumu un risku zaudēt dzīvību.
"Skaidrs, ka spēcīgas ekonomikas un pietiekami attīstītas medicīnas apstākļos dzīvības risks nav tik liels, izņemot seniorus. Piemēram, Vācijā un Itālijā mirstība starp koronavīrusa infekcijas pacientiem vecumā virs 80 gadiem bija gandrīz 70%. Neapšaubāmi, sociālās distancēšanās un slimnieku izolēšanas pasākumi tiks saglabāti, tomēr neviens neriskēs ar ekonomikas krahu tādēļ, ka cilvēkiem zudīs iespēja strādāt," atzīmēja Zubecs.
Viņš norādīja, ka cilvēki ir gatavi riskēt ar veselību, lai nepaliktu bez naudas, - tāpēc Brisele uzskata, ka robežu un ekonomikas slēgšana rada daudz lielāku problēmu nekā iespējamais mirstības pieaugums.
"Tagadējā pandēmija par 90% ir informācijas un tikai par 10% medicīniska problēma. Kad mediji stāsta par cilvēku bojāeju no koronavīrusa un rāda šausminošus kadrus ar zārkiem ielās, bet valdība to fonā nesper nekādus soļus, pilsoņiem rodas jautājums: vai tā ir adekvāta. Tāpēc valdība ir spiesta reaģēt, tomēr Eiropas valdības nevēlas vēlreiz uzķerties uz šī informatīvā āķa," secināja Zubecs.
Nedēļas sākumā Eurostat informēja, ka ES valstu IKP otrajā ceturksnī krities par 14,4% gada izteiksmē, eirozonas valstu IKP – par 15%. Pēc ES statistikas aģentūras datiem, rādītāju kritums ir lielākais 25 gadu laikā. Jūlijā EK informēja, ka saskaņā ar gada rezultātiem ES IKP kritīsies vismaz par 8,3%.
