RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome izplatījusi paziņojumu, kurā aicina Saeimu atgriezties pie ebreju īpašumu restitūcijas jautājuma izskatīšanas.
"Saeimai būtu vērts atgriezties pie 2019. gada likumprojekta izskatīšanas un pieņemt to; tas nodrošinātu minimālu kompensāciju par vairāk nekā 200 īpašuma objektiem, kuri bija konfiscēti ebreju kopienai Otrā pasaules kara un padomju okupācijas laikā," teikts paziņojumā organizācijas mājaslapā.
Organizācija atsaucas uz ziņojumu JUST Act, kuru izdevis ASV Valsts departaments, kurā tiek atzīmēts pārāk lēnais Latvijas progress ebreju īpašumu restitūcijas jautājumā. No 1991. līdz 2016. gadam valsts atgrieza vien nelielu daļu kopienas un draudzes īpašumu, kuru ebreju kopienai konfiscēja "padomju okupācijas" laikā un Holokausta gados. Turklāt Padome atklājusi vēl 265 īpašumu objektus, kuri ir pakļaujami restitūcijai.
Kā tiek atzīmēts ASV Valsts departamenta ziņojumā, politiskā pretošanās Latvijā bijis viens no faktoriem, kurš mudināja atsaukt 2019. gada likumprojektu. Turpat tiek teikts, ka politiskie uzskati un bažas no finanšu tēriņiem, kas saistīti ar restitūciju, ievelk lēmumu pieņemšanu arī citās valstīs.
"Kopš 1990. gadu beigām Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome uztur pastāvīgu dialogu ar valdību un Saeimu par pirmskara ebreju kopienas īpašumu restitūciju. Šis process bija lēns un grūts. Tomēr ceram, ka valdība un koalīcijas partijas izrādīs politisku gribu un drosmi, lai pieņemtu pareizo lēmumu. Joprojām ceram arī, ka jau drīz Latvija kļūs par vienu no tām valstīm, kas pilnā apmērā izpildījušas no Terezinas deklarācijas izrietošās saistības," teikts paziņojumā.
Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka ASV prezidents Donalds Tramps 9. maijā parakstīja 2017. gada 12. decembrī ASV Kongresa pieņemto likumu Nr.447, jeb JUST (Justice for Uncompensated Survivors Today - "Taisnīgumu izdzīvojušajiem, kuri palika bez kompensācijām"). Likums pieprasa valstīm, kur notika ebreju tautas nacistiskais genocīds, izmaksāt materiālās kompensācijas Holokausta upuriem. Runa ir par valstīm, kuras piedalījās Starptautiskajā konferencē par Holokausta perioda mantiskajām problēmām, kura notika 2009. gadā Prāgā. Šajā sanāksmē 46 valstis, tostarp Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija, parakstīja Terezinas deklarāciju.
Saskaņā ar likumu, ASV valsts sekretārs 18 mēnešu laikā ir pienākums atskaitīties par pazaudēto īpašumu esamību 46 valstīs. Atrastajiem īpašumiem jābūt atgrieztiem genocīda upuru bērniem, savukārt gadījumos, ja mantiniekus nav izdevies atrast, valstīm, kurām pārgājis ebreju īpašums, ir pienākums nodot to ebreju organizācijām, kuras nodarbojas ar Holokausta piemiņas saglabāšanu. To no saviem starptautiskajiem partneriem centīsies panākt ASV Valsts departaments.
Lai arī Latvija pirmskara ebreju organizāciju īpašumu atgriešanas jautājumu to pēctečiem sāka risināt jau pirms vairākiem gadiem, tai ir par ko raizēties. Neskatoties uz to, ka Ebreju draudžu un kopienu padomes sarakstot ir vairāk nekā 270 nekustamo īpašumu objektu, tai nodoti vien pieci. Tieši tādas valstis, kuras nesteidz atgriezt īpašumu Holokausta upuriem, reizi gadā parādīsies ASV Valsts departamenta melnajā sarakstā.
2019. gadā apvienība "Attīstībai/Par!" piedāvāja izmaksāt Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei kompensāciju 40 miljonu eiro apmērā par Holokausta laikā nelikumīgi atņemtajiem nekustamajiem īpašumiem. Likumprojekts paredzēja izmaksāt šo summu pa daļām 10 gadu garumā – no 2021. līdz 2030. gadam un uzskatīt šo jautājumu par slēgtu. Ebreju kopiena sveica šī dokumenta parādīšanos un cerēja, ka likumprojekts tiks atbalstīts. Tomēr frakcija atsauca savu likumprojektu par ebreju īpašumu restitūciju – to neatbalstīja koalīcijas partneri.
Pret ēku atgriešanu uzstājas Nacionālā apvienība. Deputāts Aleksandrs Kiršteins paskaidroja partijas nostāju: "Tas ir diskriminējošs likums! Ir vesela virkne organizāciju un uzņēmumu, kuri nesaņēma ne centa kompensāciju. Turklāt īpašumu var atdot tikai likumīgajam īpašniekam. Lietuvā pirmskara ebreju organizācija bija centralizēta. Tikmēr Latvijā tās bija ienaidnieki viens otram. Iznāk, ka mēs atdodam mājas svešiem cilvēkiem. Vairums kopienas locekļu atbrauca uz šejieni no Padomju Savineības. Iznāk kuriozs: īpašumu atņēma konservatīvā jūdaisma pārstāvjiem – viņi bija antikomunisti. Un tagad šo īpašumu mēs nodosim bijušajiem komunistiem?"
Nacionālajā apvienībā neizslēdz, ka pēc vēlēšanām restitūcijas process varētu tikt turpināts. Taču tikai tādā gadījumā, ja organizācija, kura pretendē uz kompensāciju, pierādīs, ka darbojās pēckara gados nepārtraukti. Savukārt iespējamo Latvijas nokļūšanu Valsts departamenta melnajā sarakstā dēvē par maz iespējamu. ASV ir jāsaprot vietējās likumdošanas īpatnības, saka Nacionālās apvienības pārstāvji.
