RĪGA, 4. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Guntara Grīnvalda redzeslokā nonākuši vairāki ar Oļegu Burovu saistīti fakti. Pirmām kārtām viņš pievērsa uzmanību, ka tikšanās laikā ar vēlētājiem bijušais mērs periodiski valkā Girard-Perregaux pulksteni, kuru vērtība (bijušais tieslietu ministrs nepaslinkoja un pārbaudīja Internetveikalus) sastāda no 8 500 līdz 25 000 eiro. Tas ir virs tā minimuma (20 minimālās algas), virs kura pirkumam ir jābūt atspoguļotam amatpersonas nodokļu deklarācijā, taču tas nav norādīts.
Lai noskaidrotu pulksteņa izcelsmi, un pie reizes saņemtu atbildi uz jautājumu, kādēļ bijušais Rīgas mērs nepieminēja to savā deklarācijā, Grīnvalds vērsās ar attiecīgu iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
Otro iesniegumu – arī KNAB – Grīnvalds uzrakstīja par to, ka automobilis BMW X5, kurš pieder bijušajam mēram, ar uzņēmuma "Rīgas nami" izrakstīto caurlaidi bieži vien stāv pašvaldības stāvvietā pie Kongresu nama. Jautājums – uz kāda pamata uzņēmumā "Rīgas nami" nestrādājošajam Oļegam Burovam kā privātpersonai tika izsniegta bezmaksas autostāvvietas atļauja pilsētas centrā, kamēr pārējiem rīdziniekiem, kuriem nav caurlaides, jāmaksā par stāvvietu 2 eiro stundā. Vai šī caurlaide nerada zaudējumus pašvaldības uzņēmuma un pilsētas budžetam kopumā?
Trešais "apsūdzību" punkts skar Rīgas Tūrisma attīstības biroja un Oļega Burova šīs pašvaldības iestādes valdes priekšsēdētāja amatā ieceltā Jāna Jenža darbību. Viņš, kā pastāstīja Grīnvalds, noslēdzot līgumu pats ar sevi, vairākas reizes palielinājis sev algu. Grīnvalds jau gada sākumā vērsās tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu izvērtēt iespējamos pārkāpumus, taču uz doto brīdi nekādas atbildes viņš nav saņēmis.
Atbildi uz Grīnvalda pārmetumiem Oļegs Burovs sniedza tajā pašā dienā, intervijā medijiem, kā arī privātajā profilā Facebook tīklā. Tā, pēc viņa sacītā, "Rīgas namu" caurlaide viņam saglabājusies kopš darba laikiem Rīgas domes priekšsēdētāja amatā. "Rīgas domē pastāv iekšējās kārtības noteikumi, vismaz vēl gada sākumā pastāvēja, kuri paredz, ka visiem bijušajiem Rīgas domes priekšsēdētājiem ir iespēja lietot stāvvietu pie Rātsnama. Beidzot pildīt domes priekšsēdētāja amata pienākumus es šo iespēju lietot Rātsnama stāvvietu neizmantoju, taču pāris reizes tiešām esmu izmantojis veco "Rīgas namu" caurlaidi. Atzīstu, ka tas nav labi un korekti."
Runājot par pulksteni, Oļegs Burovs atzīmēja, ka tas viņam tika uzdāvināti pirms vairāk nekā 10 gadiem. Dāvana viņam tika pasniegta par godu notikumam, kurš nekādā veidā nav saistīts ar viņa darbu pašvaldībā (kurš tieši uzdāvināja – politiķis neprecizēja). Kopš tā laika šo pulksteni viņš valkājis regulāri, un skaidrs, ka uzmanību tam politiskie oponenti ir pievērsuši tieši pirms gaidāmajām vēlēšanām.
Kāpēc tieši tagad? Iespējams, atzīmēja Burovs, ka "es, būdams Rīgas domes priekšsēdētājs atcēlu Grīnvalda kungu no valdes locekļa amata AS "Rīgas Centrāltirgus", un vēlāk viņa vietā RTAB valdē iecēlu profesionāli Evu Juhņeviču". Savukārt Grīnvalds tika iecelts šajā amatā pēc Rīgas domē pārstāvēto politisko spēku lēmuma.
Grīnvalds tika atstādināts no sava amata Rīgas Tūrisma attīstības birojā 2020. gada februāra sākumā, drīz pēc tam biroju apmeklēja KNAB darbinieki, iespējams, tad, kad Grīnvalds uzrakstīja savu iesniegumu pret šo organizāciju.
Iepriekš, pērnā gada maijā, KNAB darbinieki Rīgas Tūrisma attīstības birojā aizturēja biroja valdes locekli Vitu Jermoloviču, veica izmeklēšanas darbības Maksima Tolstoja kabinetā (bijušais Rīgas domes deputāts no "Saskaņas" uzreiz pēc tā izrādījās ārzemju komandējumā). Pats Grīnvalds bija klāt kratīšanas laikā birojā, taču pēc KNAB darbinieku aiziešanas palika savā darbavietā. Saskaņā ar Valsts kontroles slēdzienu, kurš tika publicēts tajās pašās dienās, laika periodā no 2016. līdz 2018. gadam Rīgas pašvaldība nesaimnieciski iztērēja vairāk nekā 20 miljonus eiro, tostarp projektiem, kas saistīti ar Rīgas Tūrisma attīstības biroju.
Pēc vairāku novērotāju domām, tuvākajā nākotnē var gaidīt "simetrisku atbildi". Tuvākajā laikā var tikt publicēts daudz informācijas par algām, ienākumiem, īpašumiem un citiem parasti slēptiem faktiem, kas saistīti ar deputātu kandidātiem.
