RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Par strauju Igaunijas politikas pagriešanos ar seju Krievijas virzienā Postimees publicētajā rakstā uzstājās Sociāldemokrātiskās partijas pilnvaroto padomes loceklis Jaaks Alliks, vēsta Rus.err.ee.
Alliks pauda domu par to, ka visa Igaunijas ārpolitika, sākot no 1999. gada, raksturojās ar paranojas bailēm no tā, ka Eiropas Savienība un ASV var cieši sadraudzēties ar Krieviju un tad aizmirsīs par Igauniju, "pārdodot" tās intereses.
Taču patiesībā, pēc politiķa domām, viss ir savādāk. Jo lielākas domstarpības ir starp ES un Krieviju un Krieviju un ASV, jo tuvāk KF ir Ķīnai un Irānai. Tikmēr Eiropas Savienība jau sāk piekāpties Ķīnai un attīstošām Dienvidaustrumu Āzijas un Dienvidamerikas ekonomikām.
Tādēļ problēmas risinājums ir acīmredzams, uzskata politiķis. Ir jāpārtrauc sankciju cīņa ar Krieviju, savukārt Igaunijas gadījumā ir jāratificē arī robežlīgums un jāpārtrauc piespiedu krievvalodīgo asimilācija.
Šeit var piebilst, ka tas neskar tikai Igauniju. Tostarp arī Latvija varētu ieklausīties šajos derīgajos padomos.
Taču Alliks uzskata, ka tieši Igaunijai ir jāsper pirmie soļi KF virzienā, gudri sekojot Francijas prezidenta Emanuela Makrona piedāvājumam par sadarbības nepieciešamību ar Krieviju. Pēc politiķa domām, Igaunijai jāorganizē siltu attiecību uzsākšana starp Briseli un Maskavu.
Turklāt Alliks minēja arī tūkstoti NATO karavīru, kuri ir dislocēti Igaunijas teritorijā. Šāda lietu kārtība, pēc viņa sacītā, tikai pasliktina situāciju, jo liek KF veikt atbildes soļus un audzēt spēku daudzumu pie Igaunijas robežām.
Atgādināsim, ka Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida apmeklēja Maskavu darba vizītē 2019. gada 18. aprīlī. Viņa atklāja restaurēto vēsturisko Igaunijas Republikas vēstniecības ēku, kā arī veica pārrunas ar KF prezidentu Vladimiru Putinu.
Sacīts – izdarīts
Latvijā un Lietuvā Igaunijas prezidentes vizīte uz Maskavu izraisīja asu kritiku. Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs, piemēram, aicināja Igauniju saskaņot darbības, lai nesašķeltu Baltijas valstu vienotību, un uzmanīgi attiekties pret dialogu ar austrumu kaimiņu. Savukārt Kaljulaida aicināja nemeklēt viņas Maskavas vizītē centienus sašķelt Baltijas republiku vienoto ārpolitiku.
Un ir jāatzīmē, ka Igaunijas prezidenta brauciens uz Maskavu patiešām neizraisīja nekādas ārējas izmaiņas viņas sekojošajos paziņojumos attiecībā uz Krieviju, tiem joprojām ir absolūti skaidrs pret Krieviju vērsts raksturs.
Jau 2020. gada jūnijā Kaljulaida paziņoja, ka Krievija ir kļuvusi daudz neprognozējamāka, un tas nozīmē, ka arī situācija visai rietumu pasaulei ir bīstamāka, nekā iepriekš.
Un, protams, nedrīkst aizmirst par teroru, kuru Igaunijā sarīkoja Sputnik Igaunija. Igaunijas Sputnik darbinieki pat saņēma vēstules no Igaunijas specdienesta ar prasību pārtraukt darbu portālā, piedraudot ar kriminālvajāšanu
