RĪGA, 31. jūlijs – Sputnik. Militārajās mācībās septembrī Lietuvas karavīri pirmo reizi izmēģinās Norvēģijā nopirktos zenītraķešu kompleksus NASAMS (National Advanced Surface-to-Air Missile System), informēja republikas prezidents Gitans Nausēda savā vizītē Gaisa spēku bāzē Šauļos, vēsta Sputnik Lietuva.
"Mums ļoti labi zināms, ka savaldīšana iespējama tikai tad, ja potenciālais pretinieks aptver: agresijas gadījumā viņš sastapsies ar stingru gribu un atbilstošu aizsardzības spēku, kas tiek pārbaudīta mācībās," paziņoja Nausēda.
Nausēdas izteikumi ir tikai propaganda, saprotams, ka NASAMS netiks galā ar Krievijas "Iskander", sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja militārais eksperts, žurnāla "Arsenal Otečestva" komercdirektors Aleksejs Ļeonkovs.
"NASAMS ir pārvietojams mazā un vidējā darbības rādiusa zenītraķešu komplekss, kurā tiek izmantotas amerikāņu raķetes AIM-120. Faktiski ZRK strādā pa gaisa mērķiem ar modificētām "gaiss-gaiss" tipa raķetēm. Darbības augstums – līdz 16 kilometri, reakcijas laiks, saskaņā ar ražotāja informāciju, - apmēram desmit sekundes," pastāstīja Ļeonkovs.
Eksperts uzsvēra, ka militāra konflikta apstākļos NASAMS neapturēs OTRK "Iskander", kura ātruma parametri pārsniedz gan gaisa, gan sauszemes bāzes raķetes AIM-120 iespējas. Ļeonkovs norādīja, ka norvēģi visiem spēkiem liela savu ZRK, tomēr īpašību ziņā tas piekāpjas Krievijas mazā un vidējā darbības rādiusa kompleksiem "Tor M2" un "Buk M2".
"Norvēģi apgalvo, ka NASAMS spēj cīnīties ar manevrējošiem mērķiem, taču praksē komplekss nav pielietots. Pie tam Krievijas ZRK ir nodemonstrējuši savu efektivitāti Sīrijā: "Buk" sekmīgi strādāja pret spārnotajām raķetēm, arī pēc stealth tehnoloģijas ražotajām, bet "Tor" tika galā ar veselu dažādas modifikācijas bezpilota lidaparātu spietu," atgādināja Ļeonkovs.
Zenītraķešu kompleksi NASAMS Lietuvai izmaksāja 110 miljonus eiro. Līgums par ZRK piegādi tika parakstīts jau 2017. gadā, kompleksus Lietuva saņēma šī gada jūnijā. Valsts AM paziņoja, ka kompleksi tiks integrēti nacionālajā PGA sistēmā.
Lietuva līdz ar citām Baltijas valstīm regulāri stāsta par "Krievijas draudiem". Ar šo ieganstu NATO paplašina militāro klātbūtni pie Krievijas robežām. Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka neplāno nekādus agresīvus soļus un ir spiesta veikt adekvātus pasākumus, atbildot uz alianses augošo klātbūtni pie valsts robežām.
