Ražošana apstājusies, ogļu un naftas pieprasījums strauji krities, satiksme mazinājusies, lidmašīnas nelido. Par netīšā planetārā eksperimenta rezultātiem portālā RIA Novosti stāsta Vladislavs Strekopitovs.
Negaidot sasniegti Parīzes konvencijas mērķi
Vispārējas karantīnas un pašizolācijas rezultātā būtiski kritušies galvenās siltumnīcu gāzes – oglekļa dioksīda – izmeši.
Kalifornijas universitātes Ceļu ekoloģijas centra pārskats liecina, ka pēc pašizolācijas režīma ieviešanas ASV summārais automašīnu nobraukums dienā dažādos štatos krities par 60-80%. Aptuveni tādā pašā apmērā kritušies degvielas pārdošanas apjomi, tātad – arī oglekļa dioksīda izmeši. No 1.marta līdz 14.aprīlim šis rādītājs krities par 71%, tas ir, četriem procentiem gadā, vairāk nekā vajadzīgs cīņai ar klimata pārmaiņām.
Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) globālajā pārskatā, kas veltīts Covid-19 pandēmijas ietekmei energonesēju tirgū, teikts, ka šogad ogļskābās gāzes izmeši samazināsies par rekordlielu rādītāju – 8%. Pie tam ANO aicina censties panākt ikgadējo lejupslīdi 7,6% apmērā, lai sasniegtu Parīzes konvencijas ambiciozāko mērķi – noturēt globālo sasilšanu šajā gadimtā 1,5 grādu robežās pēc Celsija skalas. Tātad visai cilvēcei pietiek reizi gadā uz dažām nedēļām nonākt karantīnā, lai saglabātu Zemes klimatu.
Tīras debesis virs Ķīnas un Eiropas
Ekoloģiskā situācija Ķīnā bija viena no neabvēlīgākajām pasaulē, tāpēc šeit uzņēmumu apstāšanās jūtama īpaši asi.
Enerģētikas un tīra gaisa pētījumu centra (CREA) dati liecina, ka divu nedēļu laikā no 23.janvāra, kad tika sperti soļi koronavīrusa izplatīvas apturēšanai, ogļu patēriņš sešās lielākajās elektrostacijās valstī saruka par 40%, ogļskābās gāzes izmeši – par 25%, apmēram par 100 miljoniem tonnu. Šis apjoms līdzinās 6% no globālajiem izmešiem šajā periodā vai 1% - gada laikā Ķīnas teritorijā.
Karantīnas laikā Šanhajas iedzīvotāji pirmo reizi ieraudzīja zilas debesis, savukārt "labā gaisa dienu" vidējais skaits 337 lielākajās pilsētās Ķīnā pieauga par 21,5% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš.
Gaisā valsts ziemeļos par 35% samazinājās cieto daļiņu skaits, kuru izmērs nepārsniedz 2,5 mikronus (tās iekļūst dziļ plaušās un nodara nopietnu kaitējumu veselībai).
NASA publicētie uzņēmumi no satelīta janvārī un februārī Ķīnā konstatēja slāpekļa dioksīda – augsti reaktīvas gāzes izmešu samazināšanos, kas veidojas, sadegot fosilajai degvielai, un rada kaitējumu plaušās. Līdzīga aina vērojama arī Eiropā.
Satelītu datu skaitliskā analīze parādījusi, ka karantīnas laikā slāpekļa dioksīda izmeši pilsētās Ķīnas ziemeļos, Rietumeiropā un ASV samazinājās par 40-60% salīdzinājumā ar pērno gadu. Tas ir rekords visā satelītu novērojumu vēsturē kopš 90.gadu sākuma.
Pozitīvs rezultāts cilvēkam
Zinātnieki aprēķinājuši, ka ar antropogēno darbību saistītie kaitīgie izmeši atmosfērā samazina gaidāmo dzīves ilgumu pasaulē gandrīz par trim gadiem. Tas nozīmē, ka ik gadus pasaulē priekšlaicīgi mirst 8,8 miljoni cilvēku – vairāk nekā no smēķēšanas, visiem militārajiem konfliktiem vai AIDS. Pētnieki to dēvē par "gaisa piesārņošanas pandēmiju". To, kā veselību ietekmēs tīrāks gaiss, vēl nāksies noskaidrot. Tomēr zinātnieki ir pārliecināti, ka vismaz dzīves ilguma ziņā cilvēce būs ieguvēja. Iespējams, noklusīs arī pandēmija.
Gaisa kvalitāte un organisma spējas pretoties infekcijām ir cieši saistītas. Piesārņots gaiss kaitē plaušām un sirdij, saasina elpceļu hroniskās slimības, pazemina imunitāti.
Protams, tas ir īslaicīgs efekts. Ķīnā, kur ierobežojumi lielākajā daļā provinču jau ir atcelti, izmeši atgriežas pie agrākajiem rādītājiem.
Darvas karote medus mucā
Vācu zinātnieki konstatējuši, ka līdz ar gaisa attīrīšanos Ķīnā no ogļskābās gāzes un slāpekļa dioksīda, 1,5-2 reizes pieaudzis gaisa piesārņojums ar toposfēras ozonu.
Atšķirībā no stratosfēras ozona, kas pasargā Zemi no nāvējošā ultravioletā starojuma, troposfēras ozons ir kaitīga sekundāra gāze, kas rada plaušu un sirds slimības. Tas veidojas atmosfēras zemākajos slāņos sarežģītās reakcijās, kurās piedalās gaisma un siltums, un kā smogs karstās un saulainās dienās karājas pār pilsētāmun industriālajiem centriem.
Ziemā slāpekļa oksīdi sagrauj troposfēras ozonu, un tā koncentrācija parasti ir augsta. Savukārt tagad tas uzkrājas.
Zemes šermuļi
Atzīmēts arī neparasts efekts globālās karantīnas rezultātā – mazinājusies Zemes virsējā slāņa vibrācija, ko ģeologi dēvē par seismisko troksni. Iespējams, tāds ir transporta un lielo ražotņu apstāšanās rezultāts.
Beļģijas Karaliskās observatorijas dati liecina, ka valstī kopš 18.marta, kad tika ieviests īpašais režīms koronavīrusa izplatības apturēšanai, Zemes garozas vertikālās kustības samazinājušās par 10-15 nanometriem. Tā ir aptuveni trešā daļa antropogēnā ieguldījuma.
Vibrācijas mazināšanās devusi vērā ņemamu labumu ģeofiziķiem – viņiem izdevies izmantot mazas amplitūdas dabiskās fona svārstības, piemēram, okeāna viļņus smalkiem Zemes garozas pētījumiem. Precīzāk strādā seismiskie detektori, kas prognozē zemestrīces.
