RĪGA, 29. jūlijs — Sputnik, Vladislavs Fedotovs. Maskavas Olimpiskajās spēlēs 1980. gada 27. jūlijā PSRS izlases krājkasītē ieripoja sudraba medaļa, ko akadēmiskajā airēšanā izcīnīja latviešu spēkavīru kvartets kopā ar stūrmani.
Rīgas "Dinamo" grenadieru kvartetā bija Artūrs Garonskis, Dzintars Krišjānis, Dimants Krišjānis, Žoržs Tikmers, kuru vidējais augums – ap 1,90 metriem. Viņus papildināja vecākais (26 gadi) un pats mazākais (1,5 m) šajā kompānijā – stūrmanis Juris Bērziņš.
Cīņu par medaļām viņi sāka Olimpiādes pirmajā dienā, 20. jūlijā – kvalifikācijas braucienā ieņēma trešo vietu. Tāpēc tālāk cīņa par finālu vēl ritēja mierinājuma braucienā.
No katra mierinājuma brauciena 22. jūlijā vietas finālā saņēma divas labākās komandas. Stūrmaņa Bērziņa četrinieks ar uzdevumu tika galā pārliecinoši.
Gadu pirms Olimpiskajām spēlēm brāļi Krišjāņi, Tikmers un Bērziņš ieņēma otro vietu pasaules čempionātā Bledā (Slovēnija), piekāpjoties tikai VDR komandai par divām sekundēm. Olimpiskajā finālā airētāji no Austrumvācijas uzvarēja ar daudz lielāku atrāvienu (gandrīz 5 sekundes). Jāpiebilst, ka toreiz VDR "Krilatskij" kanālā saņēma gandrīz visu zeltu, piekāpjoties tikai trijās disciplīnās no 14!
Latvijas kvartets ar stūrmani tādā sastāvā strādāja vien neilgu laiku – jau pēc gada pasaules čempionātā Minhenē Garonska vietā, piemēram, stājās ukrainis Omeļjanovičs. Ilgāk par visiem augstā līmenī no toreizējā Latvijas sastāva sacentās Žoržs Tikmers, kurš pasaules līmeņa sacensībās piedalījās gan astoņu cilvēku komandā ar stūrmani, gan kvartetā bez stūrmaņa.
Ļoti spilgts ir arī viņa dzīves turpinājums pēc sporta karjeras beigām. Saņēmis augstāko izglītību Fizkultūras institūtā, Tikmers iestājās Latvijas universitātes maģistratūrā, no 1994. līdz 1997. gadam ieņēma Valsts kancelejas direktora posteni un vadīja Latvijas biatlona federāciju. Pie tam Tikmers, kurš lieliski orientējās sporta kuluāros, bija arī nacionālo basketbola un futbola federāciju valdes lockeklis, 20 gadus – Latvijas olimpiskās komitejas viceprezidents, pēc tam – ģenerālsekretārs, bet tagad kļuvis par LOK prezidentu. Viņš nemainīgi vadīja visas Latvijas delegācijas Olimpiskajās spēlēs līdz pat pēdējām ziemas spēlēm Phončhanā.
Bez medaļas 1980. gada Olimpiskajās spēlēs no Latvijas palika smaiļotājs Aleksandrs Avdejevs. Viņš dzimis Samarā, 22 gadu vecumā guvis pirmos nopietnos panākumus – divas reizes izcīnījis valsts čempiona titulu smaiļošanā (1000 un 10 000 m), pēc tam iekļauts PSRS izlasē un pēc kārtas izcīnīja trīs zelta medaļas pasaules čempionātos (1977.-1979.). Tolaik Avdejevs jau mācījās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā un trenējās Jelgavā pie Elzas Krūmiņas. Tiesa, 1980. gada Olimpiskajās spēlēs padomju kvartets, kurā bija Avdejevs, ieņēma tikai 7. vietu. No austrumvāciešiem – zelta medaļas ieguvējiem – Avdejevs kopā ar komandu kilometra distancē atpalika vairāk nekā par 6 sekundēm.
Tagad pazīstamais sportists dzīvo Rīgā, bet Jelgavā ik gadus notiek viņa paša nodibinātās Aleksandra Avdejeva kausa airēšanas sacensības.
Par Maskavas Olimpiādes lieliskajām vēstures lappusēm un Latvijas lomu tajās lasiet Sputnik specprojektā.
