Ihtiandrs no Jelgavas: kā Arsens Miskarovs izcīnīja trīs medaļas vienā Olimpiādē

© AP PhotoАрсен Мискаров, Дункан Гудхью и Питер Эванс на Олимпийских играх 1980 в Москве
Арсен Мискаров, Дункан Гудхью и Питер Эванс на Олимпийских играх 1980 в Москве - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Peldētājs Arsens Miskarovs ir vienīgais Latvijas cilmes sportists, kurš izcīnījis trīs medaļas vienās Olimpiskajās spēlēs. Par to, kā tas notika, lasiet Sputnik materiālā.

RĪGA, 21. jūlijs - Sputnik, Vladislavs Fedotovs. Arsena Miskarova vārdu dzirdējis tikai retais pat no mūsdienu Latvijas sportistu paaudzes, tomēr viņš ir vienīgais Latvijas cilmes sportists, kurš izcīnījis trīs medaļas vienās Olimpiskajās spēlēs. Tikai zelta medaļas starp tām nebija.

Tas notika Maskavā 1980. gadā, PSRS izlases krāsas brasā uzticēja aizstāvēt deviņpadsmit gadus vecajam peldētājam no Latvijas. Tobrīd Arsens jau bija paspējis piedalīties 1978. gada Eiropas čempionātā un 1979. gada pasaules čempionātā, divas reizes izcīnījis sudraba medaļu 200 metru distancē brasā. Tomēr Olimpiādi viņš bija spiests atklāt ar sprintera distanci – 100 metriem: PSRS izlases treneri gribēja izprast, kam uzdot piedalīties kombinētajā stafetē.

Tātad 100 metri brasā. 21. jūlijā, Olimpiādes otrā dienā, iepriekšējās sacensības. Labāko rezultātu parādīja brits Dunkans Gudhjū, otrais rezultāts – PSRS komandas līderiem un valsts čempionam Aleksandram Fjodorovskim, viņam seko Miskarovs. Trešais padomju peldētājs, lietuvietis Roberts Žulpa pat neiekļuva finālā.

Nākamajā dienā – izšķirošās sacensības. Brutālais Gudhjū bez grūtībām izcīnīja zeltu (1:03,34), bet sudrabu saņēma Miskarovs, kurš burtiski pie finiša apsteidza austrālieti Pīteru Evansu (bronza) un Fjodorovski (4. vieta). Toreiz brits apsteidza Arsenu tikai par 0,48 sekundēm. Teicams sākums!

Tovakar peldēšanas sacensības izdaiļoja ļeņingradieša Vladimira Saļņikova rekords – viņš pirmais pasaulē nopeldēja 1500 m distlanci brīvajā stilā mazāk nekā 15 minūšu laikā.

Treneru štābs, saņēmis datus kombinētajai stafetei 4x100m, nolēma, ka iepriekšējās sacensībās piedalīsies Fjodorovskis, bet Miskarovs līdz ar pārējiem padomju komandas līderiem savās disciplīnās piedalīsies finālā, 24. jūlijā.

Stafete iznāca dramatiska. Viktors Kuzņecovs (distance uz muguras) pirmajā posmā dāvāja izredzes padomju komandai, par pussekundi apsteidzot ungāru. Viņam distancē sekoja Miskarovs, kurš līdera vietu saglabāja, bet otrajā vietā izvirzījās Austrālijas izlase. Tobrīd Olimpiādes saimnieki bija par 0,45 sek. ātrāki. Trešais sportists Jevgēņijs Seredins (tauriņstils) palielināja intervālu no austrāliešiem līdz 0,81 sekundei. Šķieta, ka Sergejs Kopļakovs, kurš Maskavā jau bija paspējis izcīnīt zelta medaļu 200 metru distancē kraulā, parādīs, ko spēj. Tomēr noslēgumā viņu apsteidza austrālietis Nils Brukss. Tā Miskarovs ieguva otru sudraba medaļu Olimpiskajās spēlēs, bet PSRS komanda tik tikko valdīja asaras.

Pēdējā olimpiskajā startā Miskarovs izgāja 26. jūlijā – 200 metri brasā. Iepriekšējā distancē Arsens pārliecinoši uzvarēja. Vēlāk noskaidrojās, ka viņš pat parādījis otro rezultātu kvalifikācijā (2:19,57). Ātrāks izrādījās tikai lietuvietis Roberts Žulpa. Viņš tika uzskatīts par galveno favorītu un attaisnoja cerības fināla distancē. Tiesa, sākumā Roberts pieļāva divus falšstartus (saskaņā ar mūsdienu noteikumiem viņu diskvalificētu). Pēc finiša lietuvietis atklāja, ka falšstarti palīdzējuši viņam koncentrēties – viņš izcīnīja zelta medaļu ar rezultātu 2:15,85.

Pēc pirmajiem 50 metriem Miskarovs bija tikai piektais, distances vidū ieņēma trešo pozīciju, gandrīz par sekundi atpaliekot no Žulpas, un tikai par sekundes simtdaļu – no austrālieša Lindsija Spensera. Tālāk Arsens apsteidza Spenseru un izmisīgi cīnījās par otro vietu ar ungāru Albanu Vermešu. Pēdējos desmit metrus viņš pat mazliet bija priekšā, tomēr pie borta pieskārās vēlāk (2:17,28 pret Vermeša rezultātu – 2:16,93) un saņēma bronzas medaļu.

Vēlāk Arsens atzina, ka ar prieku būtu apmainījis visas trīs medaļas pret vienu zeltu.

Vēlāk sportists vēl izcīnīs uzvaru PSRS čempionātā 1981. gadā un dosies uz Eiropas čempionātu Splitā. Abas reizes viņš ieņēma otro vietu, piekāpjoties izlases biedriem.

Pēc tam 20 gadu vecumā viņš nolēma noslēgt aktīvo karjeru (tolaik peldētājiem tā bija neilga baismīgās slodzes dēļ).

Rezultāti, ko toreiz uzrādīja Miskarovs, turējās vēl ļoti ilgi. Piemēram, viņa Latvijas rekords 100 metru distancē brasā tika pārspēts tikai 2017. gadā. Sportista dzimtajā Jelgavā vēl joprojām notiek viņa vārdā nosauktas sacensības.

Bet pats Arsens jau sen dzīvo Anglijā.

Par Maskavas Olimpiādes lieliskajām vēstures lappusēm un Latvijas lomu tajās lasiet Sputnik specprojektā.

Ziņu lente
0