RĪGA, 17. jūlijs – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits komentēja apsūdzības no Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes grāmatas "Viltvārdis". Runa ir par viņa izcelsmi, Vācijas pilsonību, tēvu disidentu un šaubām par juridiskās izglītības esamību.
Grāmatā Lapsa apgalvo, ka esošais Latvijas prezidents ir pielicis maksimālas pūles, lai vismaz daļēji uzdotu sevi par citu cilvēku. Pēc autoru sacītā, grāmatas pamatā ir apjomīgs dokumentu arhīvs, kurš pastāstīs lasītājiem par to, kā esošais Latvijas prezidents ir "izdomājis" sev ideoloģiski pareizu tēvu un viņa vecākus, kā arī gadiem ilgi melojis par viņiem, par savu bērnību un jaunības gadiem, par pilsonību un citiem jautājumiem.
Egils Levits Latvijas Avīze intervijā pats pastāstīja par savu ģimeni un dzīvi.
Vectēvs ar vecmāti adoptēja mazmeitu
Grāmatā "Viltvārdis" autori apgalvo, ka Egila Levita vectēvs un vecmāte, par spīti viņa paziņojumiem, netika izsūtīti uz Sibīriju, un vispār par saviem vecākiem viņš uzdod pavisam citus cilvēkus.
Uz to Levits atbildēja, ka viņa māte Ingeborga Bārga piedzima 1926. gadā, laulībā saņēma uzvārdu Levite. Viņas māti sauca Auguste Bārga, kurai bija 21 gads, kad piedzima Levita māte. Auguste izauga Vācijā, no kurienes neilgi pirms bērna dzimšanas pārcēlās uz Latviju.
"Šodien ārlaulībā dzimst apmēram puse bērnu, bet toreiz tas neskaitījās labi, ka neprecētai sievietei piedzimst bērns. Tādēļ Augustes vecāki – Karlīne un Jānis Bārgi – adoptēja manu mammu Ingeborgu. Adopcijas nolēmumu 1926. gada beigās pieņēma Jelgavas apgabaltiesa; tas ir ierakstīts arī manas mātes dzimšanas reģistrā," sacīja Levits.
Tādēļ iznāca tā, ka pēc dokumentiem viņa māte skaitās nevis savas īstās mātes Augustes Bārgas, bet gan savas vecmātes un vectēva, Karlīnes un Jāņa Bārgu meita. Citiem vārdiem sakot, viņi adoptēja. Par šo faktu no savas mātes biogrāfijas pats Levits, pēc viņa atzīšanās, uzzinājis samērā vēlu.
"Vēlāk Auguste apprecējās ar manu vectēvu Jāni Ermansonu. Abi tika izsūtīti kopā ar manu vecvecmāti Karlīni. Vecvectēvs Jānis Bārgs tajā laikā vairs nebija dzīvs – viņš nomira 1928. gadā. Tas ir diezgan manipulatīvi šo faktu izlaist. Vairākās intervijās esmu pieminējis Jāni Bārgu, vienmēr norādot, ka viņš ir mans vecvectēvs," teic Levits.
Tēvs klausījās "Amerikas Balss" un BBC
Grāmatas autori apšaubīja Levita apgalvojumus, ka viņa tēvs bija disidents.
Uz to Levits paziņoja, ka viņa tēvs vienmēr ir vēlējies emigrēt no PSRS, "jo uzskatīja, ka mēs dzīvojam kā cietumā".
"Ja viņš būtu padomju režīma piekritējs un pārstāvis, tad viņam būtu pavisam citi uzskati," norādīja Levits, tiesa, piebilstot, ka tēvs maz par sevi stāstīja. "Es pieņemu, tas bija tādēļ, ka tēva dzimta tika iznīcināta Holokausta laikā."
Tāpat Levits paziņoja, ka ģimenē pastāvīgi klausījās rietumu radiostacijas – BBC, Deutsche Welle, "Amerikas Balss".
Pilsonība
Levita pilsonība – vēl viena tēma, kura tiek apspriesta grāmatā "Viltvārdis". Autori atzīmē, ka Levits emigrēja 1972. gadā, taču pilsonību ieguva vien pēc 13 gadiem.
Pēc Latvijas prezidenta sacītā, visus šos gadus viņam bijusi Vācijas nepilsoņa pase. Viņam bijusi arī Latvijas pase, ko izsniedza Latvijas vēstniecība Londonā. Taču šo dokumentu Vācijā nepieņēma, jo Latvija tolaik pastāvēja tikai de iure, bet ne de facto (atradās PSRS sastāvā).
Levits paziņoja, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņš 1992. gadā piereģistrējās kā pilsonis. Savukārt tā laika Vācijas likumdošana neparedzēja dubultpilsonību, tādējādi viņam palika viena pase – Latvijas. "Citādi tas nemaz nevarēja būt, jo es kļuvu par Latvijas vēstnieku Vācijā. Pašsaprotami, ka pašas Vācijas pilsonis nevarēja kļūt par ārvalsts vēstnieku Vācijā," piebilda Levits.
Juridiskā izglītība
Egils Levits atzīmēja, ka baumas par to, ka viņam neesot juridiskās izglītības izplatījušās tā iemesla dēļ, ka viņam nav bakalaura grāda, kas ir saistīts ar juridiskās izglītības sistēmas īpatnībām Vācijā. Tur tiek pielietota divu pakāpju sistēma, kura atšķiras no plašāk zināmās Boloņas sistēmas. Kad jurista diplomu iespējams saņemt pēc maģistratūras universitātē.
Vācijā, pēc Levita sacītā, topošie juristi sākumā kārto teorētisko eksāmenu pēc studijām universitātē. Viņš nokārtoja šo eksāmenu 1983. gadā. Lai pēc tam ieņemtu augstus amatus (kļūt par tiesnesi vai advokātu), 2,5 gadus jānostrādā par juristu Augstākajā tiesā. Tikai pēc tam jurists saņem tiesības nokārtot Lielo juridisko valsts eksāmenu. To Levits nokārtoja 1989. gadā Brēmenes, Hamburgas un Šlēsvigas-Holšteinas eksaminācijas pārvaldē.
Paralēli jurisprudences apgūšanai Levits ieguva politologa grādu Hamburgas Universitātē 1986. gadā.
