RĪGA, 15. jūlijs — Sputnik. Situācija ar Russia Today un Sputnik Baltijas valstīs prasa diskusiju un Krievijas ĀM uzmanību, uzskata Krievijas Federācijas Padomes Konstitucionālās likumdošanas komitejas vadītājs Andrejs Klišass, vēsta RIA Novosti.
"Tas prasa konkrētu diskusiju un uzmanību no ĀM puses," teica senators komitejas sēdē. Politiķis atzīmēja, ka žurnālistu tiesību pārkāpumi Baltijas valstīs tiek fiksēti sistemātiski.
"Šķiet, tas ir sistemātisks darbs, šo valstu regulējošo iestāžu konsekventa politika. Tai acīmredzot ir politisks elements," uzskata Klišass.
Viņš uzsvēra, ka tādā situācijā piemērotas būtu politiskas atbildes darbības, taču ne pret žurnālistiem no Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas, bet gan pret ierēdņiem, kuri aizliedz Krievijas medijus.
Iepriekš Federācijas Padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem pagaidu komisija pieņēma paziņojumu, kurā aicināja Krievijas Ārlietu ministriju un citus resorus ieviest sankcijas pret Latvijas, Lietuvas un Igaunijas varasiestādēm, ņemot vērā situāciju ar RT un Sputnik.
Iepriekš Lietuvas Radio un televīzijas komisija aizliedza piecu RT kanālu translāciju valstī. Komisijas priekšsēdētājs informēja, ka aizliegums attiecināts uz RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, tas stājies spēkā 9. jūnijā. Pirms tam kanālus RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV aizliedza Latvija.
Iepriekš Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu paziņoja, ka atbalsta Latvijas soli attiecībā pret RT un valdība izvērtē iespējas pēc Latvijas piemēra aizliegt RT translāciju valstī.
Baltijas valstis lēmumu pamatoja ar to, ka tie piederot ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam, pret ko vērstas Eiropas Savienības sankcijas. Kā zināms, starptautiskā ziņu aģentūra "Rossija segodņa" un RT ir divas atsevišķas juridiskas personas, šī informācija ir publiski pieejama.
Krievijas Ārlietu ministrija uzsvēra, ka RT telekanālu translācijas aizliegums Latvijā un Lietuvā ir tiešs saistību pārkāpums, ko Baltijas valstis uzņēmušās brīvprātīgi. Resors norādīja, ka Baltijas valstu iestāžu uzbrukums Krievijas medijiem ir koordinēts.
Krievijas Ārlietu ministrija uzskata Baltijas valstu varasiestāžu darbības par informācijas telpas tīrīšanu bailēs no jebkāda Krievijas izcelsmes satura. Maskava atzīmēja, ka Krievijas mediju vajāšana Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko praksē ir vērti demagoģiskie izteikumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem".
