Neskatoties uz grūtībām attiecībās starp Donalda Trampa administrāciju un tādiem amerikāņu IT gigantiem kā Facebook, Google un Amazon, ASV prezidents ir gatavs upurēt transatlantiskās solidaritātes un labas gribas atliekas, kas vēl saglabājušās ASV un ES starpā, lai aizsargātu amerikāņu korporāciju ienākumus no Eiropas nodokļu dienestiem, stāsta Ivans Daņilovs portālā RIA Novosti.
Vecais, jau vairākus gadus briedušais konflikts tagad ir nonācis līdz atklātiem sāpīgiem finansiāliem triecieniem miljardiem dolāru vērtībā – ES vēlas "piespiest pie sienas" amerikāņu korporācijas, kas gadu desmitiem strādājušas ES un nav maksājušas nodokļus, bet ASV plāno sodīt ES par mēģinājumu iegūt minimālu fiskālo suverenitāti. Atliek noņemt cepuri Trampa komandas priekšā – viņiem izdevusies ļoti individuāla atriebība, tas ir, identificēts konkrēts autors, kas gatavojis Eiropas izrāvienu pretī brīvībai un "nekauņa", kas uzdrīkstējies ieteikties, sak, amerikaņu IT biznesam, kas strādā "ASV kolonijās Eiropā" tomēr būtu jāmaksā nodokļi. Kad viņš bija identificēts, sekoja amerikāņu atbilde.
"Google, Facebook un Amazon nodokļa" autors un iedvesmotājs ir Francijas prezidents Emanuels Makrons, kam turklāt ļoti patīk aprunāties par "pasaules spēka pola" statusa atgriešanu Eiropai. Tātad kompāniju saraksts, pret ko vērstas Baltā nama dusmas, sastādīts tā, lai sagādātu maksimālu diskomfortu Elizejas pilij.
ASV telekanāls CNBC vēsta:
"Luksa (segmentā strādājošo – red.) franču kompāniju akcijas kritušās, kad ASV paziņoja, ka varētu noteikt augstas likmes dažām precēm no šīs kategorijas.
Saskaņā ar jaunajiem tarifiem, kuri varētu sākt darboties janvāra beigās, ASV Tirdzniecības pārstāvniecība var iekasēt nodevas līdz 100% apmērā tādu preču importam no Francijas. Domājamā summa (imports, uz ko attiecināti jaunie tarifi – aut.) sastāda 2,4 miljardus dolāru. Franču akciju krišanās skārusi kompānijas, kam pieder Louis Vuitton, Hennessy, Hermes, Christian Dior, Gucci, Yves Saint Laurent un Balenciaga".
"Simt procenti – tas ir diezgan daudz," amerikāņu The Wall Street Journal teica Bruno Pavlovskis, Chanel prezidents. "Tas nav tarifs. Simt – tas ir sods," viņš piebilda.
Jāpiebilst, ka amerikāņu ierēdņi piedāvā savu notikumu versiju un apgalvo, ka pie visa vainīgs Makrons, kuram it kā griboties diskriminēt tieši amerikāņu kompānijas ES teritorijā. Pārmetumam īsti netic pat patriotiski noskaņotie amerikāņu mediji.
"Savienotās Valstis uzskata, ka Francijas nodokļu struktūra ir netaisnīgi vērsta pret amerikāņu lielajām interneta kompānijām, tādām kā Facebook, Google un Amazon. Tomēr citas valstis aizvien vairāk cenšas atrast iespēju, kā gūt ienākumus no firmām, kas pelna miljardiem dolāru savos tirgos," vēsta izdevums Politico.
Atmaksas instrumenta izvēle, domājams, saistīta ar to, ka "franču lukss" tika uzskatīts par tādu kā stabilitātes saliņu investoriem, kuri uzskatīja, ka franču kompānijas, kas strādā tikai ar bagātākajiem patērētājiem, ir ideāli aizsargātas gan no koronavīrusa epidēmijas ietekmes, gan tirdzniecības karu riskiem.
Ņemot vērā epidēmijas apkarošanai veiktos pasākumus, valsti skārusi dziļa ekonomiskā krīze. Tās melnajā fonā luksa kompānijas izskatījās kā gaismas stars un cerību avots, turklāt liecināja: valstij, kas nespēj konkurēt ar Vāciju vai Ķīnu tradicionālās rūpniecības jomā, tomēr ir zināmas konkurences priekšrocības starptautiskajā arēnā. Samīdīt šo simbolu, faktiski atņemt kompānijām piekļuvi ASV tirgum, - tā ir laba ideja, ja uzdevums ir gan nobiedēt Francijas prezidenta administrāciju, gan ietekmēt Eiropas nodokļu politiku.
Franči var izrādīties principiāli un ieviest nodokļus amerikāņu kompānijām (vismaz nacionalā līmenī), tomēr nav zināms, vai, piemēram, vācu ierēdņi gribēs atbalstīt tāda veida nodokļa ieviešanu visā Eiropā, riskējot saņemt "tarifu 100% apmērā", piemēram, vācu automašīnu eksportam.
No otras puses, runa šajā gadījumā nav par ekonomisku konfliktu vien. Tas ir strīds par Eiropas politiķu statusu. Noteicošais faktors, kas norāda uz noteiktas teritorijas faktisko piederību, ir jautājums par to, kam vietējie uzņēmēji maksā nodokļus. Kam ir tiesības noteikt un iekasēt šos nodokļus, tam pieder vara konkrētajā teritorijā. Vēsturei zināmi gadījumi, kad ārvalstu tirgoņi vai uzņēmēji saņēmuši tiesības tirgoties vai sniegt pakalpojumus bez nodevām un nodokļiem noteiktā valstī, taču tas notika tikai gadījumā, ja valsts bija zaudējusi karā vai parakstījusi kaut kādus ellīgus kapitulācijas noteikumus, militāra spēka pielietošanas draudu spiesta.
Tātad, ja amerikāņu kompānijas iegūst dominējošās pozīcijas interneta reklāmas un tirdzniecības tirgū, piemēram, Francijā, saņem miljardiem eiro no franču kompānijām (pie tam iegūst iespēju "nogalināt" jebkuru franču biznesu, vienkārši atņemot tam iespēju efektīvi reklamēties vai pārdot savas preces internetā), turklāt Francijas budžets šajā situācijā nevar dabūt ne kapeiku, tas nozīmē, ka Francija ir ASV kolonija, vai tai nav pilnīgas ekonomiskās suverenitātes. Lēmums noteikt pieticīgu nodokli 3% apmērā – tā ir ne tikdaudz vēlme papildināt budžetu, cik mēģinājums atjaunot neatkarību.
Daiļrunīgs fakts: Trampa administrācijas soļus ar mērķi sodīt Franciju atbalstīja gan republikāņu, gan demokrātu pārstāvji. Tā ir teicama ziņa Krievijai, it īpaši gadījumā, ja franču politiķiem izdosies atrast kaut drusciņu pašcieņas.
Vismaz atbildot uz agrākajiem draudiem, Francijas un pat Vācijas valdības pārstāvji demonstrēja gatavību iet tālāk un aizstāvēt savas tiesības uz neatkarīgu ekonomisko politiku.
Ja situācija arī turpmāk ritēs pēc šī scenārija, vienalga, kas uzvarēs vēlēšanās ASV, Vašingtonas attiecības ar Parīzi un Berlīni joprojām pasliktināsies. Būs amizanti, ja drīz vien Chanel smaržas vai Hermes somiņu amerikaņu patērētājs varēs saņemt tikai ar kontrabandas palīdzību, bet eiropieši būs spiesti meklēt alternatīvas amerikāņu sociālajiem tīkliem. Ekonomiskās deglobalizācijas dīgsti jau spraucas cauri stabilo starptautisko sakaru asfaltam.
Valstīm, ko pašreizējā globalizētās ekonomikas sistēma neapmierina, šī ir pēdējā un nopietnā iespēja labot pagātnes kļūdas un izgādāt sev ērtāku vietu deglobalizētajā nākotnē.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
