RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Vēlmi maksāt par ASV armijas uzturēšanos Latvijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks pauda pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par daļēju karaspēku izvešanu no Vācijas, raksta portāls Sargs.lv. Pabriks uzsvēra, ka ir svarīgi saglabāt ievērojamu ASV spēku klātbūtni tiešā NATO austrumu robežas tuvumā, tādēļ Latvija ir gatava pieņemt daļu ASV kontingenta militārpersonu savā teritorijā, sedzot arī ar to saistītos izdevumus.
Pēc viņa pārliecības, vērojot izmaiņas globālajā politikā un rūpējoties par to, lai Baltijas reģions un pārējā Eiropa turpmāk būtu drošībā, ir svarīgi nostiprināt transatlantisko saikni gan NATO, gan Eiropas Savienības ietvaros.
"Baltā nama paziņojums par zināmu ASV karaspēka samazināšanu Vācijā, no mana personīgā viedokļa raugoties, nav pārāk pozitīvs. Ja mēs kā NATO robežvalsts skatāmies uz Ziemeļeiropas reģionu, tad mūsu izpratnē ir vajadzīga vēl lielāka ASV spēku klātbūtne Eiropā," saka aizsardzības ministrs.
Ministrs atzīst, ka ASV domu gājiens ir skaidrs – Tramps vēlas, lai arī katra valsts pati stiprina savas nacionālās aizsardzības spējas, nevis tikai un vienīgi paļaujas uz sabiedroto atbalstu.
Latvija jau vairākus gadus ar aizsardzībai piešķiramajiem 3% no IKP atrodas starp valstīm, kuras amerikāņi sauc par labu piemēru.
Pat maksāt ir gatavi
Ja notiek daļas ASV karaspēku izvešana no Vācijas, Latvijas interesēs ir nepieciešams, lai šī pārvietošana notiktu atbilstoši aktuālajiem drošības izaicinājumiem, jeb, runājot tiešāk, lai ASV karavīri tiktu izvietoti tuvāk austrumu robežai – Polijā un Baltijas valstīs.
"Polija zaļo gaismu jau saņēmusi, tajā tiks palielināta ASV bruņoto spēku klātbūtne, tāpēc būtiski, ka ASV sabiedrība un politiķi saprot – arī Baltijas valstis un Latvija ir gatava uzņemt ASV karaspēku, jo tas dos papildu drošību reģionam un aliansei kopumā. Mēs esam gatavi par to arī maksāt, pirmkārt, parādot, ka aizsardzībai atvēlam vismaz 2% no IKP, otrkārt, ka attīstām uzņemošās valsts infrastruktūru. Turklāt Ādažu bāzē jau šobrīd NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas ietvaros izvietoti ap 1500 karavīru no deviņām dažādām NATO valstīm," atzīmē Pabriks.
Pieņemot daļu Vācijā esošo ASV karaspēku, Latvija demonstrēs ASV atbalstu tām valstīm, kuras nopietni domā par savu nacionālo aizsardzības spēju nostiprināšanu, pārliecināts Pabriks.
Uz jautājumu par to, kādu ASV klātbūtni Latvija ir gatava pieņemt, Pabriks atzīmēja, ka tā ir atvērta dažādiem modeļiem – gan rotācijai, gan pastāvīgai ASV bruņoto spēku klātbūtnei valstī.
Jau ziņots, ka jūnija beigās ASV prezidents apstiprināja ASV militārā kontingenta skaita samazināšanas plānu Vācijā par 9500 militārpersonām, no 34 500 līdz 25 000 militārpersonām. Tomēr joprojām nav izstrādāts precīzs izvešanas grafiks, kā arī Pentagona amatpersonas pagaidām nav izlēmušas kādas vienības un uz kurieni tiks pārvietotas.
Maskavā ne reizi vien ir uzsvēruši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citur, un atzīmēja, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai no NATO valstīm.
Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO lieliski zina, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, taču tā izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.
